Prokuratūra neatklāj mēģinājumus ietekmēt 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu

Ģenerālprokuratūrā ir pabeigta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzdevumā veiktā pārbaude par to, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014.gadā, kā tas izskanējis publiskajā telpā.

Uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis apgalvoja, ka "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014.gadā esot centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas iznākumu.

Prokuratūras pārbaudē konstatēts, ka 2022.gadā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā nonāca informācija par faktiem, kuri tika minēti Latvijas Televīzijas (LTV) 2024.gada 24.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?". SAB gan iepriekš aģentūrai LETA teica, ka no Kadžuļa nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt. Šāds iesniegums nebija saņemts arī no viņa pārstāvētā uzņēmuma "SOAAR". Par konkrēto tematiku SAB nebija saņēmis arī nevienu anonīmu iesniegumu.

Kadžulis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka divos dažādos laikos viņš saticies katru reizi ar citu SAB inspektoru, kam izstāstījis par notikušo, un SAB darbinieki šo informāciju sev esot fiksējuši rakstiski.

Uz jautājumu, kādā veidā tad SAB nonāca informācija, ja birojs tomēr apgalvoja, ka iesniegums nav bijis, prokuratūrā aģentūrai LETA atbildēja, ka pārbaudē tika pārbaudīti materiāli, kas satur valsts noslēpumu, tādēļ detalizētāku informāciju nav iespējams sniegt.

Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam, kas cita starpā nosaka, ka valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā, raidījumā izskanējusī informācija tika analizēta un attiecīgi izvērtēta, norādīja prokuratūrā.

"Pārbaudē netika iegūtas ziņas par to, ka 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā, kā arī, ka šāda ietekmēšana būtu iespējama šobrīd," teikts prokuratūras paziņojumā.

Lai novērstu iespējamus apdraudējumus, ar Ministru kabineta rīkojumu pirms katrām vēlēšanām tiek izveidota starpinstitūciju darba grupa, kura, atbilstoši tās uzdevumiem, koordinē jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu norisei nepieciešamo informācijas sistēmu noturības un drošības pret ārēju ielaušanos nodrošināšanu.

Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica - nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.

Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.

Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis SAB, tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā KNAB. Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis.

Kampars Kadžuļa izteikumus raidījumā "Kas notiek Latvijā?" vērtējis kā absurdus un nepatiesus. Viņš arī paziņojis, ka vērsies tiesā pret Kadžuli par apmelošanu.