Aicina nepieļaut nereģistrētu lāzertehnoloģijas iekārtu izmantošanu veselības aprūpē

Biedrības nosūtījušas vēstuli Veselības ministrijai (VM), Veselības inspekcijā (VI) un Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Tajā norādīts, ka Latvijā darbojas vairākas iestādes, kas aktīvi reklamē un sniedz lāzerpocedūru pakalpojumus, dēvējoties par lāzerklīnikām un lāzerstudijām, kaut gan tās nav reģistrētas Latvija ārstniecības iestāžu reģistrā. Atsevišķos gadījumos reģistrēta ir tikai uzņēmuma "galvenā" iestāde, bet filiāles nav. Arī to darbinieki nav reģistrētas ārstniecības personas, tiem trūkst atbilstošas izglītības un konkrētās metodes sertifikāta.

"Diemžēl mūsu valsts likumdošanā ir nepilnības, kas pieļauj "pelēkās zonas" pastāvēšanu šajā jomā, nenodrošinot atbildīgo valsts institūciju nepieciešamo uzraudzību un kontroli, norāda biedrības," teikts vēstulē.

Biedrības norāda, ka par šo nopietno problēmu jau agrāk ir informēta VI, taču risinājuma joprojām neesot.

Biedrības "Soli priekšā melanomai" dibinātāja Olga Valciņa uzsver, ka nereģistrētu lāzerpakalpojumu izmantošana var veicināt vēlīnās stadijās atklātu ādas audzēju izplatības pieaugumu.

"Piedāvājot ādas jaunveidojumu likvidāciju ar lāzera aparatūru bez medicīniskās izglītības, ārstniecības personas un konkrētās metodes sertifikāta, iekārta var nodarīt nopietnu vai neatgriezenisku kaitējumu klienta veselībai.

Proti, ir ādas veidojumi, kas likvidējami tikai ķirurģiski, bet nekādā gadījumā ar lāzera vai citu gaismas tehnoloģiju palīdzību, tāpēc neizglītota darbinieka rīcības rezultātā klientam var izveidoties apdegums, bet sliktākajā - veidojums tiks noņemts virspusēji, un, iespējams, turpinās augt ādas dziļākajos slāņos un pakāpeniski izplatīsies organismā, radot metastāžu risku," norāda Valciņa.

Dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls aicina iedzīvotājus ņemt vērā, ka nelikumīgie pakalpojumu sniedzēji, atšķirībā no reģistrētām ārstniecības iestādēm, nesūta noņemto audu paraugus tālākiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Līdz ar to netiek veikta noņemtā veidojuma šūnu morfoloģiskā jeb izmaiņu, formas un tamlīdzīgi analīze un attiecīgi potenciālais ādas ļaundabīgais audzējs - agrīni diagnosticēts.

"Izmantojot nopietnām dermatoloģiskām manipulācijām neprofesionālas un apšaubāmas kvalitātes iekārtas ar zemu drošības profilu, neprognozējami un nopietni veselības riski būtiski pieaug.

Tās mēdz būt Ķīnā ražotas un attālināti internetā iegādātas iekārtas bez attiecīgas tehniskās specifikācijas un drošības datiem, to cena ir 2000 līdz 3000 eiro. Salīdzinājumam - profesionālās lāzeriekārtas maksā 40 000 līdz 50 000 eiro un vairāk," saka Karls.

Biedrības uzskata - nenovēršot augstākminēto pakalpojumu pieejamību un pieļaujot šādu nereģistrētu iestāžu darbību, saslimstība ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem, tostarp vēlīnās stadijās atklātiem, neizbēgami palielināsies. Tas no valsts prasīs atbilstoši lielāku onkoloģijas jomas finansējumu, kas Latvijā jau šobrīd onkoloģijai ir nepietiekams un tikai daļēji spēj nodrošināt onkoloģijas pacientu ārstēšanu atbilstoši starptautiskām vadlīnijām, nepieciešamo medikamentu un citu aprūpes veidu pieejamību.

Biedrības Melanomas modrības mēneša noslēgumā aicina atbildīgās institūcijas neatliekami risināt minēto problēmu, lai pasargātu Latvijas iedzīvotāju veselību no būtiska kaitējuma.

Lai izglītotu iedzīvotājus, kā pasargāties no ādas vēža, tostarp no īpaši agresīvās un bīstamās melanomas, biedrības "Soli priekšā melanomai" un "Dermatologi pret ādas vēzi" Melanomas modrības mēnesī - maijā - šogad rīkoja kampaņu "Stājies saulessardzē".

Latvijā gada laikā vidēji tiek atklāti vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi un aptuveni 80 cilvēku mirst no šīs slimības. Latvijā mirstība ir augstāka nekā citās Eiropas valstīs. Tomēr arī visā pasaulē katru gadu pieaug melanomas un citu ādas vēža gadījumu skaits. Saskaņā ar jaunākajiem globālajiem aprēķiniem vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem jaunatklātajiem melanomas gadījumiem ir saistāmas ar UV starojuma ietekmi.