Latvijas mežos atklāj daudz jaunu ligzdu. Par vairākām putnu sugām iegūta pārsteidzoša informācija

LVM realizē septiņu putnu sugu – melno stārķu, medņu, mazo ērgļu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu un vistu vanagu - monitoringu, rezultātus analizējam vides pārskatā. Vērtējot mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz putniem, mēs izmantojam arī citu organizāciju iegūto informāciju, piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrības datus no ligzdojošo putnu un plēsīgo putnu monitoringa programmām.

Izmantojot monitoringa informāciju, Latvijas Ornitoloģijas biedrība nosaka lauka un meža putnu populāciju pārmaiņu indeksus. Vispārējā tendence nav iepriecinoša un liecina, ka lauku un meža putnu indeksi samazinās. Kaut arī kopējā tendence ir negatīva, ir sugas, kuru skaits ir stabils vai pat ievērojami palielinās.

20% no visas Pasaules mazo ērgļu populācijas ligzdo Latvijā

Mazais ērglis, kura monitoringu veic AS “Latvijas valsts meži”, ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, populāciju skaits kopš 20. gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās.

“Mazā ērgļa izpēti sāku jau 1980. gados. Sākot darbu LVM, rosināju turpināt arī šīs sugas monitoringu, jo Latvijai sugas globālā saglabāšanā ir ievērojama loma – aptuveni 95% no visas populācijas mīt Eiropā, savukārt Latvijā, kas platības ziņā ir neliela valsts, ligzdo 20% no visas pasaules populācijas, kas ir ļoti, ļoti daudz.

Latvijā ligzdo aptuveni 4500 mazie ērgļi un 10 klinšu ērgļu pāri. Lai arī klinšu ērgļu skaits ir neliels, šī suga ir mazāk apdraudēta, nekā mazie ērgļi. Ir svarīgi vērtēt ne tikai populācijas skaitlisko lielumu, bet arī tās pārmaiņas,” skaidro Uģis.

Mežos ligzdojošajām putnu sugām sekmīgu ligzdošanu apdraud galvenokārt mežsaimnieciskā darbība ligzdu apkārtnē. Taču mežos ligzdojošās putnu sugas mēdz baroties arī ārpus meža.

Līdz ar to nozīmīgs faktors ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju, ūdeņu un purvu kvalitāte. Piemēram, Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, notiek lauksaimnieciskās darbības intensifikācija, tāpēc ir sagaidāma daudzām putnu sugām nozīmīgo barošanās biotopu – zālāju – platību samazināšanās un kvalitātes pasliktināšanās, kas ir izskaidrojums mazo ērgļu ligzdošanas sekmju negatīvajai tendencei.

Tieši lauksaimniecības attīstībai nākotnē būs izšķirīga nozīme mazo ērgļu populācijas saglabāšanā, jo ligzdošanas sekmes galvenokārt atkarīgas no ekstensīvi apsaimniekotā lauku ainavā dzīvojošiem peļveidīgajiem grauzējiem un vardēm.

Spilgts piemērs intensīvas lauksaimniecības ietekmei uz putniem ir būtiska griežu skaita samazināšanās – vēl pirms desmitgadēm tik bieži sastopamais putns nu daudzviet ir kļuvis par retumu vai nav sastopams vispār.

Putnus aizsargā ar dažādu programmu palīdzību

LVM saimnieciskajā darbībā putnu aizsardzība ir ikdiena, jo uzņēmuma mērķis ir apsaimniekot mežus iespējami ilgtspējīgi - tas sevī ietver gan koksnes produktu un zemes dzīļu resursu ieguvi, gan tur mītošo sugu un biotopu aizsardzību.

Piemēram, saņemot informāciju par atrastu lielu ligzdu, līdz tās apsekošanai un ligzdošanas noskaidrošanai, LVM reģiona atbildīgais putnu eksperts izveido 500 metru aizsargzonu, kurā līdz sugas noskaidrošanai ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība bez saskaņošanas ar ekspertu.

Ligzdas pārbaudes laikā, konstatējot īpaši aizsargājamas sugas ligzdošanu, tiek nodrošināta dzīvotnes aizsardzība atbilstoši konkrētās sugas prasībām un jaunākajai zinātniskajai informācijai – izveidojam teritoriju un buferzonu.

Piemēram, LVM izveidotā buferzonā melno stārķu, mazo ērgļu un zivjērgļu aizsardzībai mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta līdz 31. augustam – par mēnesi ilgāk, nekā to paredzētu izveidota mikrolieguma buferzona. Pētījumos esam noskaidrojuši, ka šo sugu putni uzturas ligzdās ilgāk, vēl augustā.

Īpaša uzmanība mežu apsaimniekošanā tiek pievērsta arī medņu dzīvotņu aizsardzībai. Katru gadu LVM darbinieki mērķtiecīgi meklē un atrod jaunas medņu riestu vietas, nodrošinot to aizsardzību.

LVM rīcībā ir lielākā datu bāze par medņu novērojumiem un riesta vietām, kas ļauj novērtēt sugas izplatību un operatīvi plānot dzīvotņu aizsardzību.

Lai aizsargātu lielajās ligzdās ligzdojošos putnus, LVM aicina ikvienu, kas mežā atradis lielu ligzdu kokā, ziņot par to LVM, norādot ligzdas atrašanās vietas koordinātas. Orientēties mežā palīdzēs LVM izstrādātā karšu lietotne LVM GEO.

Ūpju uzvedības pētīšanā iegūti pārsteidzoši rezultāti

LVM starptautiska projekta ietvaros pēta arī ūpju uzvedību. "Jāprecizē, ka LVM tiešā veidā kā oficiālais partneris projektā nav iesaistīts, taču, sniedz atbalstu Igaunijas kolēģiem šo putnu izpētē.

Lai rehabilitētu un atgrieztu dabā īpaši aizsargājamo sugu putnus, manā lauku sētā, Madonas novada Barkavas pagastā, jau desmito gadu darbojas savvaļas putnu rehabilitācijas stacija.

Šo gadu laikā palīdzēts ne mazums putnu, taču, kā atzīst pats stacijas veidotājs un saimnieks, viens no spilgtākajiem notikumiem bija sastapšanās ar ūpi – vienu no retākajām pūču sugām Latvijā. 2022. gadā rehabilitācijas stacijā nonāca divi jaunie ūpji, kuri bija novārguši. Igauņu kolēģi atbrauca pie manis, un abiem ūpjiem uzstādījām satelīta raidītājus," stāsta ornitologs Uģis Bergmanis.

Igaunijas veterinārārstu asociācijas prezidents, Tartu Universitātes eksperts Dr. Madis Levits (Estonian Veterinary Association, Veterinarian - Estonian University of Life Sciences) abiem ūpjiem piestiprināja satelītraidītājus ar saules paneļiem to uzlādes un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Satelītraidītāja tehnoloģija sniedz iespēju noskaidrot iezīmēto putnu atrašanās vietas dažādos diennakts laikos. Abu putnu iezīmēšana un izsekošana tika veikta ūpju izpētes projekta ietvaros, ko realizē un koordinē Igaunijas Ērgļu kluba (Kotkaklubi) eksperts Urmas Sellis.

U. Bergmanis stāsta: "Taču ir interesanti un iegūti pārsteidzoši rezultāti. Viens no ūpjiem nebija spējīgs dzīvot patstāvīgi, tāpēc vairākas reizes nonāca atpakaļ manā stacijā. Sapratām, ka putns savvaļā neizdzīvos, tāpēc nodevām Rīgas Zooloģiskajam dārzam.

Savukārt otrs ūpis joprojām ir dzīvs un uzturas savvaļā. Pārsteidzošs ir fakts, ka ūpis pirmajā dzīves gadā ziemā bieži uzturējās apdzīvotā vietā – Gulbenes pilsētā. Putns tur uzturējās privātmāju teritorijā un nakšņoja piepilsētas meža pudurī. Tad kādu laiku putns uzturējās atkritumu poligona tuvumā Litenes apkārtnē, jo tur ir pieejama barība. Šobrīd ūpis uzturas mežu un purvu masīvā netālu no Egļevas ciema Balvu novadā."

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".