Aizvadīta akcija "Telefonrandiņā ar ginekologu" – sievietes visvairāk interesējās par hormonālās spirāles lietošanu

Ginekoloģe Lāsma Līdaka stāsta, ka sievietes šaubās, vai hormonālās spirāles drīkst lietot arī tās, kas nav dzemdējušas, taču bažām neesot pamata - gan hormonālo, gan nehormonālo spirāli drīkst lietot arī sievietes, kurām nav bijusi neviena grūtniecība.

Tāpat reizēm sievietes satrauc tas, ka, lietojot hormonālo spirāli, mēnešreizes kļūst ļoti vājas un notiek reti, bet tas tikai nozīmē, ka efekts ir sasniegts, jo tas ir viens no hormonālās spirāles sniegtajiem ieguvumiem - mēnešreizes kļūst vājas, nesāpīgas, reizēm pat izzūd uz ilgāku laiku, skaidro ginekoloģe.

"Dažādi mīti apvij arī kombinēto hormonālo kontracepciju - hormonālās tabletes, riņķus, plāksterus. Sievietes uztraucas par dažādām blakusparādībām un ietekmi uz auglību nākotnē. Taču gribu iedrošināt - pirmie trīs mēneši ir pierašanas laiks, kad var izpausties blakusparādības, taču tās ar laiku izzūd, un arī reproduktīvās spējas nākotnē hormonālā kontracepcija neietekmē," stāsta Līdaka.

Nereti sievietēm nākas skaidrot, ka hormonālā kontracepcija gan pasargā no nevēlamas grūtniecības, taču ne no seksuāli transmisīvām slimībām, pret kurām vienīgais efektīvais līdzeklis joprojām ir prezervatīvs. Arī citas ārstes saskārušās ar šiem un līdzīgiem jautājumiem gan "Telefonrandiņā", gan savā darba ikdienā.

Ginekoloģe Alise Vigule piebilda, ka sievietes bija vaicājušas arī, vai, lietojot hormonālo kontracepciju, sieviete kļūst apaļīga, un vai nākotnē var iestāties neauglība. Ginekoloģe norāda, ka tie ir mīti. Ir pierādīts, ka kontracepcijas ietekmē sieviete var pieņemties svarā par, maksimums, vienu līdz diviem kilogramiem, bet pārējais ir dzīvesveids, fizisko aktivitāšu daudzums, grēkošana ar našķiem.

Arī neauglība no hormonālās kontracepcijas nevar iestāties, tai ir daudz citu iemeslu, par kuriem sieviete varbūt pat nenojauš. Ginekoloģe iesaka, pirmkārt, nenovilcināt grūtniecību, jo ar gadiem tai kļūst arvien sarežģītāk iestāties, un jebkuras aizdomas šajā sakarā pārrunāt ar ginekologu.

"Ir sievietes, kuras jautā, vai hormonālā kontracepcija var mazināt menstruālās sāpes, un tā gan ir taisnība, jo šādi ir iespējams atvieglot gan mēnešreižu apjomu, gan sāpīgumu," uzsver Vigule.

Ārsti atgādina - pat viskompetentākais speciālists attālināti nevar pilnībā novērtēt sievietes veselības stāvokli un ieteikt viņai piemērotāko kontracepcijas līdzekli, tāpēc nekas nevar aizstāt pilnvērtīgu vizīti pie ginekologa.

LETA jau rakstīja, ka pērn Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktajā pētījumā par Latvijas sabiedrības reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem secināts, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem jebkad ir bijušas dzimumattiecības, ļoti liela daļa -43% - kā kontracepcijas metodi ir lietojuši pārtraukto dzimumaktu.

Salīdzinājumā ar 2003.gadā veiktās aptaujas datiem Latvijas sabiedrības zināšanas par drošu kontracepciju ir uzlabojušās: pērn pieaudzis gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kuri vērtējuši vīriešu prezervatīvus kā efektīvu metodi, lai izsargātos no grūtniecības. Savukārt no 71% līdz 76% ir palielinājies to sieviešu īpatsvars, kuras hormonālās pretapaugļošanās tabletes vērtējušas kā efektīvu kontracepcijas metodi. Tomēr vēl joprojām hormonālo kontracepciju apvij dažādi mīti un aizspriedumi, kas liedz sievietēm izvēlēties šo izsargāšanās metodi.

Vislielākais sieviešu īpatsvars, kuras uzskata hormonālās pretapaugļošanās tabletes par ļoti efektīvu metodi, lai izsargātos no grūtniecības, ir 25-49 gadu vecumā - 31%. Tomēr pareizi izvēlēta kontracepcijas metode palīdz ne tikai izsargāties no nevēlamas grūtniecības, bet arī uzlabo sievietes dzīves kvalitāti - atvieglo sāpīgas mēnešreizes, mazina asins zudumu to laikā, uzlabo ādas stāvokli un mazina dažādas hroniskas veselības problēmas, ar ko visbiežāk saskaras sievietes - akni, migrēnu, mazasinību.

Liela nozīme hormonālajai terapijai var būt arī laikā, kad sievietei iestājas menopauze. Kā liecina 2023.gada aptaujas dati, vidējais menopauzes iestāšanās vecums sievietēm Latvijā ir 47,5 gadi. Vairāk nekā trešā daļa sieviešu, kurām ir menopauze, katru dienu izjūt dažādus menopauzes simptomus, taču tikai puse no viņām ir par tiem konsultējušās ar ginekologu un tikai katra astotā sieviete menopauzē ir lietojusi vai lieto hormonus aizvietojošu terapiju.

Kā rāda Latvijas pētījums par seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, visvairāk iedzīvotāju, kas norādījuši, ka viņi paši vai viņu dzimumpartneri jebkad ir lietojuši hormonālās pretapaugļošanās tabletes, ir 25-49 gadu vecuma grupā (29,7% vīriešu, 47,4% sieviešu). Taču šajā vecuma grupā ir arī vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē, ka ir izmantojuši pārtraukto dzimumaktu kā kontracepcijas metodi - 39,8% vīriešu un 55,9% sieviešu.