Mediķi ceļ trauksmi – Latvijā vērojams garā klepus uzliesmojums bērnu vidū (1)

Ārsti bažījas par ikkatru bērnu, kas klepo, jo pēdējā laikā savu uzvaras gājienu atkal ir sācis garais klepus. Slimnīcu nodaļās atskan arī satrauktu kolēģu zvani no citām ārstu praksēm, kuri vēlas ar speciālistiem konsultēties, vai tikai kārtējam pacientam nav visas pazīmes par šo bakteriālo, ļoti lipīgo infekcijas slimību, kas tieši maziem bērniem bīstama. Šobrīd ir novērots saslimšanas pīķis. To ZIŅnešiem apstiprina arī Slimību profilakses un kontroles centrā.

Šogad līdz maija sākumam reģistrēti jau 259 garā klepus gadījumi. Pretstatā 111 gadījumiem pērn visa gada laikā. Un teju puse no šogad saslimušajiem jeb 43 % bijuši bērni vecumā līdz 5 gadiem.

Pusaudži un pieaugušie ar garo klepu slimo salīdzinoši vieglāk, tādēļ viņiem slimību var arī neatklāt. Taču inficētais var aplipināt citus pat mēneša garumā no slimības simptomu sākuma. Pirmās divas nedēļas slimība ir vislipīgākā. Tādēļ epidemiologi ceļ trauksmi - garā klepus vakcinācijas aptvere šobrīd nebūt nav spīdoša.

Arī Rīgas bērnu slimnīcā atzīst – mazie pacienti, kas te šogad ārstējuši garo klepu, nav bijuši aizsargāti pret šo slimību. Vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 6 un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, pēc tam 7 un 14 gados. Tās ir kombinētās vakcīnas, kurās ietverta arī aizsardzība pret difteriju, stingumkrampjiem un citām saslimšanām. Un bērniem ir bez maksas.

Šobrīd ir būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits, kuri nav saņēmuši balstvakcināciju pret garo klepu 7 un 14 gadu vecumā. Tie ir 16 bērni no 100 septiņu gadu vecumā un katrs piektais pusaudzis jeb 21 % 14 gadu vecumā.

Liela daļa ZIŅnešu nejauši uzrunāto vecāku nemaz nezināja par vakcīnu pret garo klepu, bet kopumā paļaujas uz bērna ģimenes ārstu.