Kaķu un suņu atsavināšanas sludinājumos būs jānorāda papildu informācija par dzīvnieka izcelsmi un veselību (2)

Grozījumi pieņemti, jo līdz šim normatīvajos aktos nebija iekļauts regulējums par sludinājumiem, kuros piedāvā iegādāties vai iegūt suni, kaķi vai mājas sesku. Tāpat noteikumos papildinās prasības, kas attiecas uz atsavināmā dzīvnieka fizioloģiju un veselības stāvokli.

Mājas dzīvnieka atsavināšana iekļauj dzīvnieka pārdošanu, pirkšanu, atdošanu, dāvināšanu, iegūšanu vai jebkuru citu darbību, ar kuru tiek gūta vai negūta peļņa un pēc kuras mainās dzīvnieka īpašnieks.

Grozījumi paredz, ka turpmāk suni varēs atsavināt ne ātrāk kā no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķi - ne ātrāk kā pēc 12 nedēļu vecuma sasniegšanas. Atsavinot suni, tas jānodod kopā ar dzīvnieka pasi. Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai sunim līdz četru mēnešu vecumam būtu mājas dzīvnieka pase, savukārt, ja suns atsavināts ātrāk, tad pase jāsagādā līdz atsavināšanas brīdim. Ja sunim ir derīga vakcinācijas apliecība, tad tā jānodod jaunajam īpašniekam.

Arī atsavinot kaķi vai mājas sesku, dzīvniekam jābūt vakcinācijas apliecībai. Ja kaķis un mājas sesks apzīmēts ar mikroshēmu un tam izsniegta mājas dzīvnieka pase, tas jānodod kopā ar pasi. Ja kaķis vai mājas sesks atsavināšanai ievests no citas valsts, tam var nebūt vakcinācijas apliecība un pase, bet uz suņiem tas neattiecas.

Tāpat grozījumos norādīts, ka, ja mājas dzīvnieks ievests no citas valsts un tam bijis nepieciešams veterinārais sertifikāts ievešanai Latvijā, tad dzīvnieku atsavinot, tas jānodod kopā ar veterināro sertifikātu, tā kopiju vai kopējo veterinārās ievešanas dokumentu. Suns, kas ievests no citas valsts, jānodod kopā ar tā pasi, nevis ar veterināro sertifikātu, kā arī desmit dienu laikā pēc tā ievešanas, dzīvniekam jānodrošina pase un jābūt reģistrētam mājas dzīvnieku reģistra datubāzē uz īpašnieka vārda.

Ja atsavinātajam dzīvniekam ir hroniskas slimības, kroplības vai patoloģijas, nākamajam dzīvnieka īpašniekam jānodod praktizējoša veterinārārsta izsniegta izziņa par dzīvnieka veselības stāvokli un tam uzsākto vai nepieciešamo ārstēšanu. Dzīvnieka īpašniekam, kas iegādājas dzīvnieku vai to adoptē no patversmes, jābūt informētam par dzīvnieka veselības problēmām un to, kādas papildu rūpes un finanšu izdevumus dzīvnieka uzturēšana prasīs.

Grozījumi paredz, ka, ja dzīvniekam izsniegti citi dokumenti, piemēram, dzīvnieku audzēšanas vai ciltsdarba, tad nākamajam īpašniekam jānodod arī šie dokumenti. Tāpat, iegādājoties dzīvnieku, jānoformē dokuments, kas apliecina dzīvnieka atsavināšanas faktu.

Tāpat grozījumos noteikts izņēmums, kurā patversmes īpašnieks var nodot atsavināšanai suni vai kaķi, kas patversmē nonācis bez mātes un nav sasniedzis noteikto atsavināšanas vecumu. Noteikumu projektā arī noteikts, ka suni, kaķi vai sesku, kas nav sasniedzis minimālo atsavināšanas vecumu, var atsavināt kopā ar dzīvnieka māti.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, lielāko daļu dzīvniekus atsavina, izmantojot sludinājumus dažādās tīmekļvietnēs, preses izdevumos un uz paziņojumu stendiem. Tomēr tīmekļvietnēs mēdz ievietot sludinājumus, kuros atsavināšanai piedāvā dzīvniekus, kas nav atbilstoša vecuma vai arī ir nezināmas izcelsmes, neapzīmēti un nereģistrēti.

Tāpēc grozījumi paredz, ka noteikumi attiecas uz visiem sludinājumiem neatkarīgi no to izvietošanas vietas un tajos jānorāda informācija par dzīvnieka dzimšanas datumu un vecumu. Ja dzīvniekam nav zināms precīzs dzimšanas datums, tad jānorāda tā vecums. Savukārt, ja nav zināms arī dzīvnieka vecums, tad jānorāda tā aptuvenais vecums. Ja dzīvnieks ir pārāk jauns, lai to atsavinātu, bet pārdevējs laicīgi meklē jaunu īpašnieku, tad sludinājumā jānorāda dzīvnieka dzimšanas datums un datums, no kura dzīvnieku drīkstēs atsavināt.

Sludinājumā nedrīkst norādīt dzīvnieka šķirni, ja tā ciltsrakstus nav izdevusi Lauksaimniecības datu centrā reģistrēta konkrētas mājas dzīvnieku šķirnes audzētāju organizācija. Norādot dzīvnieka šķirni, jānorāda arī attiecīgās dzīvnieku audzētāju organizācijas nosaukums un dzīvnieka ciltsraksta numurs. Sunim un mājas seskam ciltsrakstus izsniedz no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķim - no 10 nedēļu vecuma.

Ja sludinājums ievietots pirms dzīvnieks sasniedzis vecumu, kurā var saņemt ciltsrakstu, sludinājumā jānorāda atsavināmā dzīvnieka mātes un tēva šķirne, kā arī ciltsrakstu numurs, lai potenciālajam dzīvnieka īpašniekam ir iespēja pārliecināties par sludinājumā norādītā dzīvnieka šķirni. Dzīvnieks, kam nav ciltsrakstu un tos nav iespējams izsniegt, sludinājumā jānorāda kā bezšķirnes dzīvnieks.

Grozījumi paredz, ka sludinājumā jānorāda arī dzīvnieka izcelsmes valsts. Dzīvniekiem, kas ievesti no citām valstīm, jābūt atbilstošiem dokumentiem un jāatbilst noteiktām veselības prasībām. Tāpat jānorāda informācija par mājas dzīvnieka veselības stāvokli, kurā īsi aprakstītas dzīvnieka hroniskās slimības, kroplības vai patoloģijas.

Tāpat jānorāda arī dzīvnieka mikroshēmas numurs. Savukārt, ja sludinājums ievietots par mājas dzīvnieku, kas vēl nav sasniedzis atsavināšanas vecumu, jānorāda dzīvnieka mātes mikroshēmas numurs, kā arī tīmekļvietnes adrese, kurā iespējams pārliecināties par dzīvnieka reģistrāciju datu centra reģistra datubāzē

Atbilstošas informācijas norādīšanu uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas jau patlaban ir atbildīgs par uzraudzību un kontroli mājas dzīvnieku labturības jomā un ir vienīgā iestāde, kura var īstenot administratīvā pārkāpuma procesu par mājas dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.