Dzīvē daudzviet Levita ideja ieviest iedzīvotāju padomes nav īstenojusies (1)

Administratīvi teritoriālās reformas uzdevums bija izveidot lielus un ekonomiski dzīvotspējīgus novadus. Reformas blakusefekts bija lēmumu pieņēmēju attālināšanās no iedzīvotājiem. Interese par vēsturiskās kultūrtelpas saglabāšanu un stiprināšanu Egilam Levitam bija radusies, jau izstrādājot Latviešu vēsturisko zemju likumu, tāpēc tieši viņš uzstāja, ka Pašvaldību likums jāpapildina ar īpašu normu par vietējo iedzīvotāju padomju izveidošanu.

Pēc Levita prasības Saeima Pašvaldību likumā iestrādāja 58.pantu, kas noteica, ka pašvaldības var veidot brīvprātīgas, vēlētas iedzīvotāju padomes. Mazais vārdiņš "var" padomju veidošanu neuzliek par obligātu, taču prezidenta ideja ir bijusi citādāka.

No 9 novadiem, kas izstrādājuši nolikumus, padomes darbojas sešos - Bauskas, Siguldas, Saldus, Balvu, Preiļu un Smiltenes novadā. Kuldīgas, Talsu un Dobeles novads ar to vēl strādā.

Siguldas novadā iedzīvotāju padome darbojas apmēram pusgadu. Padome ievēlēta digitāli, izmantojot eSiguldietis sistēmu. Digitālo vēlēšanu ziņā Sigulda ir līderi. Sarežģītākais ir bijis uzaicināt iedzīvotājus kandidēt vēlēšanās un izlemt ko padomes darīs. Tagad savas padomes ir 8 kopienām. Tās kalpo kā starpnieki starp iedzīvotājiem un Siguldas novada domi.

Kuldīgas novads vēl ir procesā. Jūnijā notiks pirmās padomju vēlēšanas. Tas ir jau otrais piegājiens, jo pirmajā nepieteicās pietiekami kandidātu. Arī tagad vēlēšanas notiks tikai 5 no 20 pagastiem. Ar likumu un saistošajiem noteikumiem ir par maz, lai iedzīvotāji saprastu vietējo padomju nozīmi. Vajadzīga skaidrošana un aģitēšana.

Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. Iedzīvotājiem neesot intereses. Novadā darbojas iedzīvotāju biedrības, un ar to pietiekot. Portālā Manabalss.lv iesniegtā iniciatīva par iedzīvotāju padomju izveidošanu Madonas novadā gada laikā no 300 nepieciešamajiem parakstiem savākusi tikai 115.

Vēlētu padomju vietā Madona izvēlējusies veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. To ļauj pašvaldību likuma 53.pants.

Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojās vēl pirms pašvaldību likuma pieņemšanas. Padomēs var iesaistīties visi, kas vēlas, un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāda darbojas Engures pagastā. Padomē ir cilvēki no katra ciema, un tā iesaka novada padomei, kā labiekārtot novada vidi.

Idejas autors Levits uzskata, ka iedzīvotāji neizmanto visas iespējas. Vēlētajām padomēm ir lielāks svars, un tās var vairāk ietekmēt novada attīstību.

34 novados par iedzīvotāju padomju veidošanu nav vēl sākuši domāt. Pašvaldībām pārāk sarežģīti izstrādāt padomju nolikumus un vēlēšanu kārtību. Vissarežģītākais ir noteikt pienākumu un atbildības apjomu iedzīvotāju padomēm. Vēlētās pašvaldības saskata konkurenci vēlētās iedzīvotāju padomēs, tāpēc izturas pret tām ar piesardzību.

Reģionālās attīstības ministrija iedzīvotāju padomju veidošanu ietekmēt nevar, tāpēc arī daudz par to neinteresējas. Iedzīvotājiem pašiem aktīvi jāiesaistās un jāpieprasa pašvaldībām likumā garantētās iespējas.

No 2025.gada visām pašvaldībām būs jāsāk ieviest līdzdalības fonds, kurš paredz, ka iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt savas projektu idejas un saņemt finansējumu to realizācijai. Ministrijas ieskatā, tieši iedzīvotāju padomēm varētu būt noteicošais tonis projektu izvērtēšanā.