Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus (3)

Ekonomikas ministrija publisko to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgt no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību. Ar importētājiem situācija ir atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Komandā piedalījās dažādu valsts iestāžu un organizāciju pārstāvji. Viņi nolēma salīdzināt importētāju sarakstu ar valsts un pašvaldību iepirkumu datiem.

Analītiķi secināja - 33 kompānijas, kas pēdējo divu gadu laikā importējušas preces no Krievijas un Baltkrievijas, 2022. un 2023. gadā uzvarējušas publiskajos iepirkumos. Pagājušajā gadā ar šādiem uzņēmumiem slēgti līgumi 215 miljonu, gadu iepriekš - 205 miljonu eiro vērtībā. Tātad kopā 420 miljoni eiro.

Iespējams, summa ir vēl lielāka, jo ne visi iepirkumi tiek publicēti Elektronisko iepirkumu sistēmā. Tā nav vienīgā neskaidrība par problēmas patiesajiem apmēriem.

Liela daļa no importētājiem ir pārtikas, tekstila, farmācijas un loģistikas uzņēmumi. Tālāk valsts iestādēm un uzņēmumiem tie pārdod kokskaidu granulas, tehniskās gāzes, dabasgāzi, medicīnas iekārtas, zāles, laboratorijas iekārtas. Pircēji ir slimnīcas, pašvaldības, pat Nacionālie bruņotie spēki.

Dati rāda, ka kopš kara sākuma ir strauji palielinājies elektropreču imports no Baltkrievijas. Pērn tas bijis divreiz lielāks nekā 2022. gadā.

Viens no uzņēmumiem, kas importē detaļas no Baltkrievijas, ir kompānija "Regula Baltija". Tā ražo autentifikācijas tehnoloģijas, kuras piegādā arī Valsts robežsardzei.

Uzņēmums atrodas Daugavpilī. Tas lepojas, ka ražo unikālas iekārtas dokumentu un naudas pārbaudei, arī ieroču numuru verifikācijai. "Regula Baltija" iekārtas iepērk arī Valsts policija un Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

"Regula Baltija" kontrolpakete pieder diviem Baltkrievijas pilsoņiem. Trešais īpašnieks - Romualds Jaunzems - nesen miris, tādēļ kompānija mums atteica sarunu.

SIA "Regula Baltija" īpašnieki

Jurijs Rahažinskis (40%)

Ivans Šumskis (40%)

Romualds Jaunzems (20%)

Iekārtas no austrumiem iegādājas arī "Pasažieru vilciens". Igauņu miljonāra Oļega Osinovska firma "Skinest Latvija" tam piegādā dīzeļdzinēju rezerves daļas. Tagad firma pārsaukta par "Vero Trade", un par patieso labuma guvēju reģistrēta Veronika Osinovska. Detaļas no Krievijas turpina iepirkt arī "Daugavpils satiksme".

Uģis Mitrēvics: "Vai vecāki Latvijā var būt droši, ka viņu bērnus izglītības iestādēs – skolās un bērnudārzos – nebaro ar Krievijā ražotām pārtikas precēm? Izrādās, ka vecāki nevar būt droši, jo nesen pat Latvijas armijai tika piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls."

Šoreiz neiebilda neviens un arī komisijā entuziasms bija lielāks. Iebilda Pasažieru vilciens, Daugavpils pašvaldība, bažas bija arī slimnīcām, jo tās baidījās, ka zālēs vai iekārtās varētu atklāties izejvielas un detaļas no Krievijas.

Veselības ministrija vēl nav apkopojusi datus par situāciju visās slimnīcās, taču zināms, ka atsevišķās jomās, piemēram, onkoloģijā, aizliegums pirkt krievu preces varētu zāles sadārdzināt pat vairākas reizes, tādēļ līdz ar liegumu jāparedz arī papildu finansējums.

Atbildīgās Saeimas komisijas vadība apgalvo, ka pašlaik Finanšu ministrijā top jauns, precīzāks likumprojekts. To gan deputāti sāks skatīt pēc vasaras pārtraukuma.

Ierēdņi, kas nodarbojas ar iepirkumu organizēšanu, gan norāda, ka jau tagad viņiem ir tiesības no iepirkumiem izslēgt Krievijas un Baltkrievijas preces. To atļauj gan Latvijas, gan Eiropas normas.

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas preces eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt dati par to, kas no šīm valstīm importē, ir ierobežotas pieejamības, lai gan tieši tie palīdzētu izvairīties no nevēlamo preču iegādes. Ekonomikas ministrija norāda - bieži krievu preces Latvijā nonāk, piemēram, caur Lietuvas uzņēmumiem, savukārt tas, kas skaitās imports, var izrādīties tranzīts. Tādēļ ministrija nolēmusi šādu informāciju nepublicēt.