Ķīna pabeidz militārās mācības ap Taivānu

Mācībās tika imitēti triecieni, kas bija vērsti pret Taivānas līderiem, kā arī tās ostām un lidostām, lai "nogrieztu salas "asinsvadus"", valsts plašsaziņas līdzekļiem paziņoja Ķīnas militārie analītiķi.

Taivāna sestdien paziņoja, ka Ķīnas manevri bija "klaja provokācija pret starptautisko kārtību".

Taivānas prezidenta Lai Cjindes preses pārstāve norādīja, ka miera un stabilitātes nodrošināšana visā reģionā ir "saistīta ar starptautiskās sabiedrības kopējām interesēm".

"Tomēr Ķīnas nesenā vienpusējā provokācija ne tikai grauj miera un stabilitātes "status quo" Taivānas šaurumā, bet tā ir arī klaja provokācija pret starptautisko kārtību, izraisot nopietnas bažas un starptautiskās sabiedrības nosodījumu," teikts prezidenta biroja paziņojumā.

Taivāna cer, ka "Ķīna ņems vērā abu pušu iedzīvotāju drošību un laimi, centīsies panākt savstarpēju labumu, līdzāspastāvēšanu, pārtrauks jebkāda veida politiskus un militārus iebiedējumus Taivānā un reģionā".

Ķīna militārās mācības sāka trīs dienas pēc Lai inaugurācijas.

Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju, un abu pušu saspīlējums 180 kilometru platajā Taivānas šaurumā ir palielinājies pēc Lai uzvaras Taivānas prezidenta vēlēšanās janvārī. Pekina ir brīdinājusi, ka jaunais prezidents ir "bīstams separātists", kurš atnesīs Taivānai "karu un pagrimumu".

Lai savā inaugurācijas runā pirmdien sacīja, ka Taivānai jādemonstrē sava apņēmība aizsargāt savu valsti. Ķīna asi kritizēja Lai runu.

Ķīna iepriekš paziņoja par līdzīgiem manevriem ap Taivānu pērnā gada augustā, kad toreizējais Taivānas viceprezidents Lai Cjinde braucienā uz Paragvaju piestāja ASV. Toreiz ar manevriem tika pārbaudīta Tautas atbrīvošanas armijas spēja "pārņemt gaisa un jūras telpas kontroli" un cīnīties "reālos kaujas apstākļos".