Kozlovskis: Patvertņu veidošanā jāizmanto Somijas pieredze

Šonedēļ Rīgā norisinājās Baltijas valstu, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Ukrainas iekšlietu ministru tikšanās, lai, daloties pieredzē, tiktu stiprināta reģiona civilās aizsardzības joma, tai skaitā patvertņu darbības nodrošināšana.

Kozlovskis pēc tikšanās žurnālistus sacīja, ka patvertņu veidošanas jautājumā ir laba iespēja mācīties no Somijas pieredzes, tostarp attiecībā uz regulējumu. Latvijas gadījumā normatīvās bāzes sagatavošana ir procesā un cerams, ka šogad likuma izmaiņas nokļūs parlamentā.

"Es uzskatu, ka ir jāmācās un jāņem pieredze no Somijas kolēģiem. Mēs visi vienojamies un apzināmies, ka tādu projektu īstenošana ir pietiekami dārgs process, tāpēc mums radās ideja, ka tas tomēr ir zināmā mērā Eiropas līmeņa jautājums, tāpēc mēs varētu vērsties arī Eiropas Komisijā ar aicinājumu meklēt un rast risinājumus, lai nodrošinātu Eiropas līmeņa finansējumu šim jautājumam," norādīja ministrs.

Arī Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite pauda cerību, ka ES spēs rast līdzekļus, lai austrumu reģiona valstis varētu izbūvēt patvēruma vietas.

Savukārt Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena norādīja, ka Somija patvēruma vietas būvēja vairākas desmitgades. "Baltijas valstīm jādomā, kā tās uzbūvēt straujāk. Es ticu, ka jums izdosies," uzsvēra ministre.

Jau ziņots, ka Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums teju 100 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojuma projekts valdībai.

2025.gadā būtu nepieciešami 9 867 990 eiro, 2026.gadā - 9 867 990 eiro, 2027.gadā - 9 867 990 eiro, bet laikposmā no 2028. līdz 2034.gadam - 9 867 990 eiro ik gadu.

Aprēķinā izmantotie pieņēmumi, ka vidēji patvertnes ietilpība būtu 200 cilvēki, bet vietas, kur patverties, ietilpība - 100 cilvēki. Tāpat izmantots pieņēmums, ka indikatīvi patvertnes tiek paredzētas 624 000 iedzīvotājiem - 3120 patvertnes, savukārt vietas, kur patverties, tiek paredzētas 1 249 000 iedzīvotāju - 12 490 vietas, kur patverties.

Izvērtējot esošos un potenciālos iespējamos finansējuma avotus, kas varētu motivēt sabiedrību esošās ēkās vai to daļās izveidot patvertnes vai vietas, kur var patverties, IeM piedāvājusi vairākus iespējamos risinājumus.

Finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums un valsts atbalsta programma, kas tiktu finansēta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Ja ES fondu finansējums pilnībā vai daļēji nosegtu patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanu vai izveidošanu, valsts atbalsta programma nebūtu nepieciešama vai arī tās apjoms būtu mazāks.

Tāpat finansējuma avots varētu būt pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai. Tāpat valsts vai pašvaldību līmenī varētu piedāvāt nodokļu atvieglojumus tiem, kas ēkā vai tās daļās veikuši patvertnes vai vietas, kur patverties, atjaunošanu vai izveidi.

Tāpat līdzekļus varētu ņemt no pašvaldības līdzfinansējuma.

Ņemot vērā minēto, atbalstāms būtu motivējošais finanšu mehānisms, kas neradītu būtisku ietekmi uz valsts budžetu - ES fondu finansējums patvertņu vai vietu, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai, norādīts ziņojuma projektā.

Ja ES fondu finansējums nenosegtu nepieciešamās izmaksas, atbalstāms būtu motivējošais finanšu mehānisms - valsts atbalsta programma patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidei.