Lietuvas ministre: Reģionālais "dronu mūris" plānots no Norvēģijas līdz Polijai (1)

Pēc tikšanās Rīgā ar kolēģiem no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Norvēģijas, Bilotaite sacīja, ka fiziskas robežas infrastruktūras un tās novērošanas papildināšana ar dronu un citām tehnoloģijām ļautu aizsargāties pret nedraudzīgu valstu provokācijām un novērst kontrabandu.

Kā teica Lietuvas iekšlietu ministre, tagad visas valstis izvērtēs, kas ir jāpaveic, un tad ar ekspertu, nacionālo institūciju palīdzību tiks izstrādāts plāns "dronu mūra" izveidei. Viņa atzina, ka nav zināms termiņš ieceres īstenošanai, bet tam vajadzētu izmantot Eiropas Savienības līdzekļus.

Pirms tam Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss un Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektora vietnieks Veiko Kommusārs paziņoja par plānu Baltijas valstīs izveidot aizsardzības spējas bezpilota lidaparātu atklāšanai un notriekšanai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ap lielākajām reģiona pilsētām.

"Tāda mēroga pasākums ir unikāls. Dronu novērošanas un pretdronu spējas ir ļoti svarīgas gan atturēšanas, gan mūsu austrumu kaimiņa ietekmes aktivitāšu novēršanai," uzsvēra ministrs.

Igaunijas iekšlietu ministrs sacīja, ka diemžēl mums arvien vairāk jābūt gataviem situācijām, kad Krievija mēģinās traucēt ikdienas dzīvi, izmantojot dronus, jo fiziski piekļūt Igaunijas teritorijai kļūst arvien grūtāk.

"Kā mēs redzam Ukrainas gadījumā, starp pretiniekiem notiek nepārtraukta tehnoloģiju attīstības sacensība, un karadarbībā pastāvīgi tiek atrasti jauni veidi, kā izmantot dronus. Tas pats attiecas arī uz dažādiem privātpersonām pieejamiem droniem. Tas, kurš būs kaut soli priekšā pretiniekam, gūs panākumus, taču šo pārsvaru var mērīt dienās, jo katram pasākumam ļoti ātri tiks atrasts pretpasākums, un cikls atkārtosies," viņš klāstīja, piebilstot, ka pat vismazākie droni jau ir sevi pierādījuši kā izlūkošanas un uzbrukuma ieroči.

Kommusārs teica, ka no policijas viedokļa ir svarīgi ar stacionārām dronu novērošanas un kontroles iespējām nosegt visu austrumu robežu un mūsu lielākās pilsētas.

"Lai garantētu mūsu iedzīvotāju drošību, ir nepieciešams, lai Igaunijas valsts jebkurā brīdī spētu atklāt virs mums lidojošos dronus un nepieciešamības gadījumā tos arī notriekt," viņš norādīja.

"Dronus šodien ikdienā izmanto kontrabandisti, un no ārvalstu pieredzes mēs zinām, ka dronus izmanto blīvi apdzīvotās vietās, lai veiktu noziegumus, tos sagatavotu, kā arī vāktu informāciju par iedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru," paskaidroja Igaunijas amatpersona.

"Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments kopā ar partnerdienestiem ir sagatavojis plānu, kā uzstādīt dronu atklāšanas un kontroles iekārtas gar austrumu robežu un lielākajās pilsētās. Papildus stacionārajām iespējām arī turpmāk dažādas Policijas un robežsardzes departamenta struktūrvienības pēc vajadzības izmantos mobilās dronu novērošanas un kontroles tehnoloģijas," sacīja Igaunijas policijas pārstāvis.

Bilotaite klāstīja, ka Lietuva jau plāno kā pastiprināt savas robežas aizsardzību ar bezpilota lidaparātu palīdzību, kā arī Valsts robežsardzes dienests nesen ir izveidojos bezilota lidaparātu vienību un iegādājas papildu dronus un pretdronu sistēmas.

Rīgā piektdien notiek Baltijas valstu, Polijas, Somijas, Norvēģijas un Ukrainas iekšlietu ministru sanāksme, kuras mērķis ir paplašināt sadarbību saistībā ar pašreizējo drošības situāciju Eiropā. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta drošības situācijai reģionā, arī robežu drošībai un civilajai aizsardzībai.

"Krievija un Baltkrievija turpinās darīt visu iespējamo, lai izjauktu savu kaimiņvalstu iekšējo drošību, un mūsu pienākums ir kopīgi pret to stāties pretī. Savlaicīgi un samērīgi," sacīja Lēnemets.

"Mēs uzsveram, ka, lai apkarotu instrumentalizēto migrāciju, ir nepieciešams atsevišķs juridisks risinājums Eiropas Savienības (ES) tiesību normās. Ārējā robeža aizsargā visu Eiropas Savienību, un tā ir papildus jāfinansē, izmantojot ES līdzekļus," viņš piebilda.

Ministri vienojās, ka valstis nekavējoties palīdzēs viena otrai migrācijas uzbrukuma vai citu hibrīduzbrukumu gadījumā gan ar tehnoloģijām, gan ar personālu.

Turklāt ministri vēlreiz apstiprināja savu pastāvīgo atbalstu Ukrainai un atzina, ka ir jāuzlabo arī reģiona civilās aizsardzības spējas, piemēram, patvertnes, operatīvā nepārtrauktība un starptautiskā sadarbība civilās aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā nolemts rīkot reģionālas mācības iedzīvotāju evakuācijai. "Mēs vienojāmies rīkot reģionālās mācības, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju, lai redzētu, kā mūsu iestādes ir gatavas strādāt, sadarboties savā starpā, kādas ir mūsu spējas uzņemt cilvēkus, kāda ir citu valstu kapacitāte, vai tās ir gatavi uzņemt noteiktu skaitu mūsu cilvēku," teica Lietuvas iekšlietu ministre.