Saeima pirmajā lasījumā nobalso par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu

Pēc garām debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 51 deputāts, pret bija 17 - pārsvarā "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, divi deputāti balsojumā atturējās, bet vēl 12 izlēma balsojumā nepiedalīties, pārsvarā šādi rīkojoties koalīcijas partneres - Zaļo un zemnieku savienības - deputātiem.

Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) retoriski vaicāja, vai ir kāds gadījums, kur "prokrieviskā partija" ir vadījusi Latvijā kādu pašvaldību un nav bijis korupcijas skandāla. Parlamentārietis uzskata, ka "vietējie cari" uzdzīvo uz vietējo iedzīvotāju rēķina, kavējot viņu valstiskuma apziņu un pašvaldības attīstību.

"Progresīvo" politiķe Leila Rasima (P) atzīmēja, ka iepriekš bijusi Rēzeknes domes deputāte. "Strādājot domē un kļūstot par domes deputāti, krietni labāk iepazinu to, ko nozīmē Bartaševiča alternatīvais vadības stils un viņa gadu gaitā ieviestā varas vertikāle," pauda Rasima, uzsverot, ka formāli šobrīd domes priekšsēdētājs ir Aleksejs Stecs, tomēr noteikumus joprojām diktējot un domi vadot Bartaševičs.

Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka viņu mazliet nokaitinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) paustā doma balsot, tik daudz neskatoties uz juridisko pamatojumu, bet skatoties vairāk uz politisko pārliecību. Kūtris vērsa uzmanību, ka tas nesakrīt ar Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas (JV) pausto, ka situāciju vajag risināt tiesiski.

Zaļo un zemnieku savienības politiķis norādīja, ka domes atlaišana ir sods par pārkāpumu, attiecīgi par tādu jautājumu nevar lemt pēc pieejas "patīk vai nepatīk" - ir jākonstatē pārkāpumi, kuri ir pamats soda piemērošanai.

Kūtris vērsa uzmanību, ka Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka vairākas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādītās problēmas tomēr nav vērtējamas kā pārkāpums. Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs norādīja, ka ST 2020.gada spriedumā norādījusi - lai atlaistu pašvaldību, jākonstatē atkārtots un būtisks pārkāpums.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers klāstīja - ja ar nepietiekamu juridisko pamatojumu tiks nolemts atlaist Rēzeknes domi, tad tikšot radīts precedents, lai nākotnē varētu atlaist citas pašvaldības. Šlesera ieskatā, šādas prakses atļaušanas gadījumā nebūšot problēmas arī citās pašvaldības atrast kādu atbildīgo cilvēku veiktus administratīvos vai kriminālpārkāpumus - politiķis kā piemēru minēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prokuratūrai nodoto kriminālprocesu par kādas Gulbenes novada pašvaldības amatpersonas rīcību.

"Apvienotā saraksta" politiķis, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks norādīja, ka AS ilgi diskutēja, kā rīkoties, jo partiju apvienībai bija bažas par nekvalitatīvo pamatojumu, ko sagatavojusi VARAM. Politiķis norādīja uz pāris gadījumiem pagātnē, kad VARAM sagatavotie pamatojumi nav izturējuši pārbaudi.

Tomēr AS nolēmusi grozījumus atbalstīt, jo bijis skaidri redzams, ka koalīcijā pašlaik var pietrūkt balsis šādam lēmumam, pauda Sprindžuks. AS ir pārliecība, ka valstij ir jārīkojas izšķirīgi, jo Rēzeknes dome ir pārkāpusi likumu, ir atcelts pilsētas iepriekšējais mērs, dome nav rīkojusies kā gādīgs saimnieks un ka iedzīvotāji par domes nolaidību "vēl ilgi maksās", norādīja politiķis.

Attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju. Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.

Saeimas Juridiskais birojs novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta neizriet pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.