LLPA aicina sarunās par pedagogu optimālajām darba slodzēm iesaistīt pašvaldību pārstāvjus

"Ņemot vērā, ka viena no pašvaldības funkcijām ir izglītības nodrošināšana tās teritorijā, pašreizējās pārrunās par pedagogu slodžu proporciju pie sarunu galda nav aicināts būtisks spēlētājs - pašvaldības. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītajām prasībām būs tieša ietekme uz izglītības pārvaldēm vietvarās, kā arī pašvaldību budžetu. Vienlaikus gan pašvaldības, gan izglītības pārstāvjus vieno virsmērķis - jaunākajām paaudzēm nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību," norāda LLPA prezidents, Valmieras mērs Jānis Baiks.

LLPA atbalsta IZM piedāvājumu, kas paredz, ka pedagogu slodžu sabalansēšanas principi valdībā tiks virzīti kopā ar grozījumiem "Pedagogu darba samaksas noteikumos", kas paredz pedagogiem noteikt vienotu normālo darba laiku - 40 astronomiskās stundas nedēļā, sākot ar 2025.gada septembri.

Sabalansēšanas principi paredz noteikt, cik laika no darba nedēļas pedagogs velta kontaktstundām un cik pārējiem darba pienākumiem, tostarp laikam, kas nepieciešams, lai sagatavotos mācību stundām.

LLPA ieskatā, LIZDA uzturētās prasības nav reālistiskas pret pašlaik nodarbināto pedagogu skaitu un pašvaldību budžeta iespējām. Arodbiedrības prasība par 50/50 attiecību starp kontaktstundām un laiku, ko pedagogs velta pārējiem pienākumiem, tostarp mācību stundu sagatavošanai, ir nereālistisks pret šobrīd valstī pieejamo pedagogu skaitu.

Jau pašlaik nozarē esot jūtams kvalificētu skolotāju trūkums un vairākās pašvaldībās ir grūtības nokomplektēt pilnu skolotāju kolektīvu, taču LIZDA piedāvātais slodžu sadalījums šo uzdevumu vēl vairāk apgrūtinātu.

Tā kā lielu daļu no pedagogu atalgojuma sedz pašvaldība, LLPA uzskata, ka LIZDA prasību izpilde attiecībā uz pedagogu slodžu proporciju nodrošināšanu būtiski apgrūtinātu vietvaru budžetus, ja lēmumam par slodžu sadalījumu neseko arī pieaugums finansējumā, ko novirzīt pedagogu algām. LLPA pastāv uz IZM piedāvāto slodzes attiecību 65/35.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija nepiekrīt LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gada, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu.