Dzēsts Krievijas valdības sagatavotais lēmuma projekts par Baltijas jūras robežu pārskatīšanu

Tagad projekta lapā teikts, ka to nav iespējams atrast.

Tam uzmanību pievērsa "Radio Svoboda" žurnālists Marks Krutovs.

1/2 Meanwhile, the draft of the law proposing to unilaterally change Russia's maritime borders in the Baltic Sea disappeared from the Russian government website. https://t.co/AHgvVs3ju7 pic.twitter.com/nd4ivJpcCz

— Mark Krutov (@kromark) May 22, 2024

Krievijas valdības izskatīšanai piedāvātā likumprojekta kopija joprojām apskatāma arhivētā lapas versijā, noskaidrojuši "Radio Svoboda" žurnālisti.

Dokumenta dzēšanas iemesls nav zināms vai oficiāli paziņots.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš apgalvoja, ka Aizsardzības ministrijas priekšlikums atjaunināt Krievijas robežu koordinātas Baltijas jūrā nav politiski motivēts.

22. maija rītā, atsaucoties uz "The Moscow Times", ziņots, ka izstrādāts Krievijas valdības lēmuma projekts, lai vienpusēji mainītu valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu pie Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāva Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām, kā arī Somu līča austrumos.

Šim nolūkam paredzēts mainīt ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona. Uz Lietuvas robežas ir plānots pārskatīt Kuršu jomas zonu, Taranas zemesraga un uz dienvidiem no tā esoša zemesraga rajonus, kā arī Vislas strēles zonu.

Savukārt uz Somijas robežas iecerēts koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā.

Pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas ir noteiktas ar PSRS Ministru padomes 1985.gada lēmumu, un projekta autori apgalvo, ka tās "nepilnīgi atbilst mūsdienu ģeogrāfiskajai situācijai". Tajās punkti tikuši fiksēti "pēc maza mēroga jūras navigācijas kartēm", kuras pamatotas ar 20.gadsimta vidus darbiem, bet tas "neļauj noteikt iekšējo jūras ūdeņu ārējo robežu", sacīts dokumentā.

Krievijas Aizsardzības ministrija ierosina daļēji "atzīt par spēkā neesošu" minētā PSRS Ministru padomes lēmuma sadaļu "Baltijas jūra".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), sacīja, ka Krievijas vēlme mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā var kļūt par eskalējošu pasākumu.

Viņš norādīja, ka pagaidām publiskajā telpā ir pieejamas neoficiālas ziņas, taču vajadzētu redzēt precīzāku un plašāku informāciju, tomēr pats fakts esot satraucošs. Prezidents uzsvēra, ka Latvijas Ārlietu ministrija ir saziņā ar sabiedrotajiem Lietuvā, Somijā, Ziemeļbaltijā.

"Mēs sekojam līdzi šai situācijai un esam gatavi nepieciešamības gadījumā atbalstīt mūsu sabiedrotos gan NATO, gan Eiropas Savienības formātā. Šis jautājums padziļināti tiek pētīts ne tikai Rīgā, bet arī Lietuvā, Somijā un citās valstīs. Būs kādas izmaiņas informācijā, sekos nepieciešamā reakcija," uzsvēra Valsts prezidents.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija neatbalsta jebkāda veida vēlmes mainīt robežas vienpusējā kārtā. Pēc prezidenta paustā, ja kaut kas tāds vispār notiks, tas ir eskalējošs pasākums no Krievijas puses un izpelnīsies attiecīgu reakciju.

Ministru prezidente uzsvēra, ka līdz šim neoficiālo informāciju viņa plāno pārrunāt piektdien, 24.maijā, ar Somijas premjerministru Peteri Orpo, kurš ieradīsies vizītē Latvijā. Siliņa paļaujas, ka Somija visdrīzāk vērsīsies NATO un pārrunās šo jautājumu. Viņa piemetināja, ka nekāda oficiāla komunikācija no Krievijas puses nedz Lietuvai, nedz Somijai nav bijusi. Latvija sekos līdzi notiekošajam un domās, kā tā var būt noderīga kopējās nostājas veidošanā.

Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijas plāns vienpusēji mainīt jūras robežu ar Lietuvu un Somiju ir apzināta un situāciju saasinoša provokācija.

Lai pieprasītu detalizētus paskaidrojumus, Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pārstāvi.

"Šādas Krievijas darbības ir vērtējamas kā apzināta, mērķtiecīga, eskalējoša provokācija, kuras mērķis ir iebiedēt kaimiņvalstis un to sabiedrību. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievijas agresīvā un revizionistiskā politika apdraud tās kaimiņvalstu un visas Eiropas drošību," aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa preses sekretāre Paulīna Levickīte.

"Lietuva šodien izsauc Krievijas pārstāvi, lai saņemtu pilnīgu paskaidrojumu, un saskaņo savu reakciju ar partneriem," norādīja Ārlietu ministrijā.