LIZDA pieturas pie prasības turpināt pedagogu slodžu balansēšanu no septembra

Otrdien pēc arodbiedrības rīkotās pedagogu protesta akcijas sekoja IZM vadības tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem. Pēc vairāku stundu ilgām diskusijām puses vienojās iecerētos pedagogu slodžu balansēšanas principus virzīt kopā ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā". Varētu tikt pārskatīts arī piedāvājums par maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu, to samazinot līdz 26 mācību stundām iepriekš piedāvāto 30 stundu vietā.

LIZDA ir gatava arī kompromisam pirmsskolas pedagogiem nebalansēt slodzi, tā vietā nosakot pedagogu minimumu uz noteiktu bērnu skaitu.

Vienlaikus vienošanās nenozīmējot arodbiedrības piekāpšanos IZM piedāvājumam neturpināt slodžu balansēšanu nākamajā mācību gadā, uzsvēra Vanaga. LIZDA lūgusi IZM aprēķināt slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no septembra. Piemēram, matemātikas un latviešu valodas skolotājiem varētu noteikt līdz 21 mācību stundai un 15 stundas citiem pienākumiem, STEM nozares skolotājiem - līdz 22 mācību stundām un 14 stundas citiem pienākumiem, bet sporta skolotājiem - līdz 23 mācību stundām un 13 stundas citiem pienākumiem. "Ir svarīgi panākt kaut pa pussolim uzlabojumu katrai pedagogu grupai," pauda Vanaga.

Sarunas plānots turpināt šodien plkst.12, piedaloties pārstāvjiem no LIZDA, IZM, Ministru prezidenta biroja un Finanšu ministrijas. Vanaga prognozē, ka pēc sarunām varētu būt skaidrs, vai un kādā laika ietvarā būtu iespējams veikt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Ja no 1.septembra neturpināsies pedagogu darba slodzes balansēšana "nekādā apmērā", tad LIZDA apņēmusies turpināt gatavoties tiesvedībai ar IZM par streika vienošanās nepildīšanu.

"Mums kopā ir jāpārtrauc tā bezatbildīgā rīcība. Politiķim ir jāatbild par to, ko viņš ir nobalsojis," sacīja Vanaga. Viņa nepiekrīt valdības pārstāvju paustajam, ka LIZDA kūdītu savus biedrus, un notikušo protesta akciju sauc par atbildības pieprasīšanu.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.