Arī pēc Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāves šī valsts turpinās attālināties no Rietumiem, meklējot ciešākas sadarbības saites ar Ķīnu un "globālajiem dienvidiem", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.
Eksperte komentē, kas gaidāms Irānā pēc valsts prezidenta nāves
Broka atzīmēja, ka lielas pārmaiņas nedz Irānas iekšpolitikā, ne ārpolitikā nevar gaidīt. Pētniece uzsvēra, ka Irānas konstitūcija un iekšēji pietiekami komplicētā politiskā sistēma un process, kā tiek izraudzīti un pārraudzīti prezidenti, nemainīsies līdz ar viena līdera nāvi.
Broka klāstīja, ka katram prezidentam ir bijušas savas stiprās puses. Iepriekšējais Irānas prezidents Hasans Rūhānī spēcināja saites ar Rietumiem, savukārt Raisi prezidentūra ar šādu procesu neasociējas.
Tā bijusi noslēgta un pret Rietumiem vērsta, taču jāņem vērā arī globālais laikmets, kad Irāna arvien vairāk virzās prom no Rietumiem un vairāk pievēršas globālajiem dienvidiem un Ķīnu, kas saistīts ar alternatīvu sadarbības mehānismu spēcināšanu ārpus ASV sankciju režīma.
Eksperte uzsvēra, ka par to liecina dažādi nolīgumi, kas panākti Raisi laikā, piemēram, Irāna kļuva par vienu no Ķīnas vadītās ekonomiskās organizācijas BRICS dalībvalsti, līdz ar to iepriekšējais kurss saglabāsies un pašu līderu nepārtrauktību garantē arī Irānas konstitūcija.
Taujāta, vai gaidāmas, kādas pārmaiņas Irānas un Izraēlas attiecībās, eksperte norādīja, ka arī šajā jautājumā lielas pārmaiņas nevajadzētu gaidīt, jo arī Raisi laikā, kas bija vēsturiski, uzlabojās attiecības ar arābu kaimiņvalstīm un Persijas līča valstīm, īpaši Saūda Arābiju.
"Konstruktīvs attiecību dialogs ir bijis klātesošs, attiecību saspīlējums nav manīts, bet, kas saistīts ar Izraēlu, es negaidītu dramatiskas izmaiņas.
Irāna turpinās iestāties un atbalstīt proksi grupējumus - gan Jemenas hutiešus, gan "Hamās", gan arī "Hezbollah". Tā vērsīsies pret etnisko pārākumu, ko Izraēla, Irānas ieskatā, īsteno attiecībā uz Palestīnas teritorijām," sacīja Broka.
LETA jau rakstīja, ka Irānā svētdien, 19.maijā, sliktos laika apstākļos avarēja helikopters, kurā atradās prezidents Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un citas amatpersonas.
Avārija notika kalnainā un mežainā apvidū Austrumazerbaidžānas provincē. Raisi apmeklēja šo provinci, kur kopā ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu atklāja jaunuzbūvētu aizsprostu uz abu valstu robežas.
Glābēji avarējušo helikopteru atrada pirmdienas, 20.maija, rītā. Visi deviņi cilvēki, kas atradās helikopterā, bija gājuši bojā.
2021.gada prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja ar ultrakonservatīvajiem uzskatiem pazīstamais Raisi, varasiestādes nepieļāva tādu politiķu kandidēšanu, kas būtu viņam vērā ņemami konkurenti. Prezidents Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību, savukārt augstākais līderis ir ājatolla Hameneji.
Kā vēstīts, Irāna paziņojusi, ka prezidenta vēlēšanas notiks 28.jūnijā.