JKP: Prezidenta rosinātie grozījumi ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistes veicināšanai ir pretrunā ar Satversmi

JKP vēstulē Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) un atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pauž viedokli, ka grozījumi nav ne vien nepieciešami, bet arī varot kaitēt vispārējai sociolingvistiskajai valsts valodas situācijai. Valsts prezidenta priekšlikums paredz, ka ar valsts valodu neprotošu ārzemnieku var turpināt darba attiecības, neparedzot ievēlēšanu, taču, kā norāda JKP, vispārējs regulējums nosaka, ka ir nepieciešama ievēlēšana akadēmiskajos amatos.

Priekšlikums neparedz nekādu pienākumu ārzemniekam sešus gadus mācīties valsts valodu - ārzemnieks var Latvijā sešus gadus strādāt un tad aizbraukt, ignorējot Latvijas tiesisko lingvistisko realitāti, piedāvājumu kritizē JKP, uzsverot, ka piedāvātā norma neliedz sešus gadus būt ievēlētam vienā augstskolā, sešus gadus otrā un sešus trešajā, nekad neiemācoties valsts valodu.

''Līdz ar to faktiski darba valoda augstskolu katedrās, fakultātes domes sēdēs, augstskolu senātos un citās institūcijās var kļūt arī agresora Krievijas valsts valoda, jo akadēmiskajos amatos ievēlētām personām ir tiesības piedalīties šo institūciju darbā. Tas nivelē valsts valodas lomu un ir pretrunā ar Latvijas Satversmes normām,'' pauž parlamentā neievēlētā partija. Tāpat JKP akcentē, ka priekšlikums neparedz nekādu ierobežojumu tam, ka ārzemnieks neprot nevienu Eiropas Savienības oficiālās valodu.

JKP uzskata, ka grozījumi nav nepieciešami, jo visus nepieciešamos gadījumus varot risināt ar Ministru kabineta noteikumos norādītajiem izņēmumiem, jo līdz šim Augstskolu likums nav regulējis akadēmiska personāla valodas prasmi, jo to regulēja Ministru kabineta noteikumi.

Partija uzskata, ka augsti kvalificēta akadēmiskā personāla piesaistes iespējamība Latvijas augstākās izglītības institūcijām izriet no atbilstoša finansējuma, nevis no latviešu valodas prasmju ierobežošanas. JKP aicina grozījumus neizskatīt un atsaukt.

Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, lai skaidri definētu augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā un "novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības".

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, likumprojekta mērķis ir dot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstis, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā.

Likumprojekts paredz noteikt vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī. Piedāvātie grozījumi nosaka pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi. Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc sešu gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.

Rinkēvičs norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautisko atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tajā skaitā prasības par valsts valodas prasmi.

''Vairākos nozīmīgos pētījumos norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai. Šobrīd spēkā esošais regulējums arī pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tas atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību. Jāuzsver, ka augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši," pauž Valsts prezidents.