"Katrs lēmums pieņemts par gadu vēlāk." Zelenskis kritizē Rietumu atbalstu Ukrainai

20. maijā publicētajā intervijā Zelenskis Ukrainai tik svarīgās Rietumu militārās palīdzības piegādi raksturoja kā "vienu lielu soli uz priekšu, bet pirms tam vēl divus atpakaļ."

"Katrs lēmums pieņemts par gadu vēlāk," uzsvēra prezidents.

Sarūgtināts par Rietumu aizkavēšanos ar militārās palīdzības piegādēm, Zelenskis ierosināja veidus, kā sabiedrotie varētu palīdzēt tiešāk, – piemēram, īpašos gadījumos notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas teritorijas.

Zelenskis to saka Ukrainai bīstamā laikā – Krievijai ir vairāk bruņojuma un karavīru, kā arī agresorvalsts virzās uz priekšu Ukrainas ziemeļos un austrumos. 

Prezidents norādīja, ka situācija Ukrainas ziemeļaustrumos pēc Krievijas uzbrukuma Harkivai tiek kontrolēta.

Jau ziņots, ka ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pirmdien solījis turpināt ASV ieroču piegādes Ukrainai.

Ostins un 50 aizsardzības jomas līderi no Eiropas un visas pasaules pirmdien tikās, lai koordinētu lielāku militāro palīdzību Ukrainai, kas cenšas atvairīt Krievijas ofensīvu ziemeļaustrumos.

Ostins sacīja, ka viņu tikšanās notiek sarežģītā laikā, norādot, ka Krievijas uzbrukums Ukrainas Harkivas apgabalam labi parāda, kāpēc ir svarīgi, lai valstis turpinātu uzņemties saistības. Ostins solīja, ka ASV ieroči tiks piegādāti "nedēļu pēc nedēļas".

Taču Savienotās Valstis šodien nepaziņoja par jaunu palīdzību Kijivai, kas sūdzas, ka ieroči tikai tagad ieplūst Ukrainā pēc tam, kad mēnešiem ilgi bija iestrēguši Kongresa vilcināšanās dēļ.

Pentagona amatpersonas paziņojušas, ka Eiropā iepriekš izvietotie ieroči sāka ieplūst Ukrainā drīz pēc tam, kad tika apstiprināts palīdzības finansējums. Nav skaidrs, cik liela daļa no tiem ir sasniegusi frontes līnijas, kur Krievijas karaspēks ir pastiprinājis savus uzbrukumus.

Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien vizītē Ķīnā paziņoja, ka Krievijas ofensīvas mērķis Harkivas apgabalā ir buferzonas izveide, bet Harkivas pilsētu nav plānots ieņemt.

Ukrainas karaspēks cīnās, lai apturētu Krievijas virzīšanos uz priekšu Harkivas apgabalā, vienlaikus pastiprinot uzbrukumus Krimā, tostarp militārās infrastruktūras objektiem Melnās jūras piekrastē un Krievijas okupētajā Sevastopolē.

Ukrainai arī nenākas viegli apgādāt frontes līnijas ar karavīriem, ņemot vērā, ka karš ilgst jau trešo gadu. Cenšoties palielināt karavīru skaitu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja divus likumus, kas ļauj ieslodzītajiem iestāties armijā un pieckārt palielina sodus par izvairīšanos no iesaukšanas. Pretrunīgi vērtētais mobilizācijas likums stājās spēkā sestdien.

Trīs nedēļu laikā, kopš ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumprojektu paketi, kas ietver militāro palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā, ASV ir nosūtījušas ieročus par 1,4 miljardiem ASV dolāru. Šie ieroči nāca no Pentagona krājumiem. ASV arī paziņojušas, ka piešķirs sešus miljardus ASV dolāru caur Ukrainas Drošības palīdzības iniciatīvu. Iniciatīva paredz ilgāka termiņa līgumus ar aizsardzības nozari, kas nozīmē, ka ieroču piegāde var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadus.

Pēdējās ASV palīdzības paketes Ukrainai ietver augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas jeb HIMARS, munīciju sistēmām "Patriot" un NASAMS, bezpilota lidaparātus "Switchblade" un "Puma", pretdronu sistēmas, artilēriju, bruņumašīnas un citu militāro tehniku. ASV nodrošinājušas arī piekrastes un upju patruļkuģus, piekabes, pretradaru raķetes, ieroču rezerves daļas un citus ieročus un aprīkojumu.

ASV Valsts departaments arī apstiprinājis ierosinājumu pārdot Ukrainai HIMARS par aptuveni 30 miljoniem ASV dolāru. Valsts paziņoja, ka Ukraina ir lūgusi iegādāties trīs raķešu sistēmas, kuras finansēs Vācijas valdība.

ASV kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ir sniegušas Ukrainai militāru palīdzību aptuveni 50,6 miljardu ASV dolāru apmērā.