Raidījums: Krāpšanas shēmā kā naudas mūļi iesaistījušies vairāki ugunsdzēsēji un robežsargi

Sižetā šī ugunsdzēsēja vārds ir mainīts.

Pērn rudenī Iekšējās drošības birojā nonāca Vācijas tiesībsargu sniegtā informācija par 29 gadus veca Latvijas pilsoņa iesaisti aizdomīgā shēmā. Uzmanību bija piesaistījis kāds Vācijas portālā publicēts nekustamā īpašumu pārdošanas sludinājums. Darījumam prasīta drošības nauda 8 tūkstoši eiro, kas it kā jāieskaita kontā Vācijas bankā.

Radās aizdomas par krāpšanu, jo patiesībā nekustamais īpašums nemaz neeksistēja.

Tiesībsargi atklāja, ka konts Vācijas bankā atvērts uz Māra Upīša vārda. Viņš Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nostrādājis vairāk nekā 3 gadus. Privātie dati nebija nozagti. Viņš tos labprātīgi bija nodevis svešiniekam, lai nopelnītu.

"Veicot izmeklēšanas darbības, tai skaitā darbu ar šo personu tika noskaidrots, ka mūsu Latvijas pilsonis ir nodevis caur Telegram savus datus nenoskaidrotai personai. Faktiski viņš pēc šīs personas lūguma bija atvēris kontu Vācijas bankā. Viņš pats, kā liecina, nebija iedomājies, ka šo kontu izmantos kāda nozieguma veikšanai. Viņš pats uzskatīja, ka to izmantos kriptovalūtas biržā. Viņš liecina, ka nebija domājis, ka kaut kas ļauns ar to tiks darīts." raidījumam stāsta Pierīgas prokuratūras prokurors Jānis Balodis.

Ugunsdzēsējs 2022.gada 1.martā, izmantojot “Solarisbank AG” aplikāciju savā viedtelefonā, attālināti noslēdza līgumu par norēķinu konta atvēršanu, anketā norādot savus personas datus un krāpnieka e pasta adresi un telefona numuru. Visu informāciju caur Telegram nosūtīja svešiniekam. Ļaujot krāpniekam šo norēķinu kontu Vācijas bankā nelikumīgi izmantot pēc saviem ieskatiem.

Izmeklēšanā Vācijā noskaidrots, ka caur Upīša kontu veikti vairāki pārskaitījumi. Katru reizi par vairākiem tūkstošiem eiro. Nav ziņu, ka no šiem pārskaitījumiem ugunsdzēsējs būtu saņēmis kādu daļu. Vervētājs par konta atvēršanu solījis 30 eiro, taču arī tos ugunsdzēsējs nav saņēmis.

Visa sarakste ar svešinieku dzēsta un vairs nav atjaunojama.

Ugunsdzēsējs iepriekš nav sodīts, notikušajā atzinies un izdarīto nožēlo. Par datu nodošanu nelikumīgām darbībām ar bankas norēķinu kontu, prokurors piemērojis priekšrakstu par sodu– 100 stundu sabiedrisko darbu. Sods stājies spēkā. VUGD gatavo rīkojumu par glābēja atvaļināšanu no dienesta.

Ugunsdzēsējam, kurš kā naudas mūlis iesaistījās krāpnieku shēmā, darbs bija jāzaudē. Kriminālsodītas personas nevar strādāt dienestā. Taču viņš nebūt nav vienīgais.

Iekšējās drošības birojs izmeklē lietas arī par citiem vieglprātīgiem ugunsēdzējiem un arī robežsargiem, kuri par nelielu samaksu nodevuši savus privātos datus un palīdzējuši svešiniekiem legalizēt naudas līdzekļus.

Naudas mūļi caur savu kontu ļauj pārskaitīt no trešās personas saņemtu naudu, vai kā šajos Iekšējās drošības biroja izmeklētajos gadījumos, saņem piedāvājumu atvērt kontu bankā un pārdod to citai personai. Tas tiek darīts, jo naudas atmazgātāji paši kontus atvērt nevar. Tādējādi naudas mūļi apzināti piekrīt izlaist caur saviem kontiem netīru naudu.

IDB pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ivars Lubejs stāsta, ka visos līdz šim birojā izmeklētajos gadījumos konti atvērti citu Eiropas savienības valstu bankās. Solītā samaksa bijusi simboliska, vien daži desmiti eiro. IDB rīcībā nav informācijas, ka iekšlietu resora darbinieki būtu tikušies ar personām, kuras izsaka nelikumīgo piedāvājumu un ka viņi tās pazītu. Krimināllietās iesaistītās amatpersonas vēl nav sasniegušas 30 gadu vecumu.

Saskaņā ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju, amatpersonu skaits, pret kurām šobrīd uzsākti kriminālprocesi ir zem 1%, kas vērtējams kā apmierinošs rādītājs un neesot novērojama tendence, ka strauji pieaugtu kādu konkrētu pārkāpumu skaits.

Savukārt Valsts Robežsardzei ir ziņas par diviem IDB kriminālprocesiem par kontu atvēršanu svešiniekiem, tajos iesaistīti trīs robežsargi. Viņiem ļauts darbu turpināt.

Valsts robežsardze veicot skaidrojošo darbu ar personālu, un lūgs Iekšējās drošības birojam organizēt izglītojošu semināru.

Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 36 rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu naudas mūļu kontos Latvijas bankās. Lielākā summa 18 tūkstoši un jaunākā persona, kura izmantota kā “naudas mūlis” bijusi nepilngadīga.

Video: "Nekā personīga sižets