Ilgstošajās nekārtībās Francijā miris vēl viens cilvēks

Nekārtības Jaunkaledonijā turpinājušās jau piekto nakti pēc kārtas, un tajās kopumā dzīvību zaudējuši seši cilvēki.

JUST IN:

🇫🇷 French police reinforcements have begun arriving in New Caledonia amid ongoing riots

The people there are demanding independence from the French occupation.

France has been bringing settlers there for years in order to outnumber the native population.

The… pic.twitter.com/QgE7VxcQZs

— Megatron (@Megatron_ron) May 17, 2024

Cilvēks, kas gājis bojā, un viens ievainotais bijuši tēvs un dēls, kas mēģinājuši tikt pāri nekārtību dalībnieku uzslietajām barikādēm, pavēstīja informēts avots.

Sestdien Jaunkaledonijas galvaspilsētas Numeas ielās patrulēja simtiem nopietni bruņotu franču jūras kājnieku un policistu.

Francijas varasiestādes apsūdz separātistu organizāciju "Vienība rīcības koordinācijai vietējā mērogā" (CCAT), ka tā stāv aiz nekārtībām.

CCAT piektdien paziņoja, ka "ir laiks mieram, lai pārrautu vardarbības loku".

Francijas varasiestādes mudina rīkot sarunas, kā arī apgalvo, ka situācija ir kļuvusi mierīgāka un tiek pakļauta kontrolei.

"Papildspēki kontrolēs apvidus, kas pēdējo dienu laikā bija kļuvuši nekontrolējami," sacīja augstais komisārs Luijs Lefranks - Jaunkaledonijas augstākā valsts amatpersona.

Jaunkaledonijā tik vērienīgas nekārtības nav pieredzētas kopš 80.gadiem.

Atbilstoši ārkārtas stāvokļa noteikumiem Jaunkaledonijā aizliegta platforma "TikTok", jo to izmantojuši protestētāji, pavēstīja varasiestādes.

Arhipelāgā izsludināta nakts komandantstunda, aizliegtas publiskas pulcēšanās, alkohola tirdzniecība un ieroču nēsāšana.

Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19.gadsimta otrajā pusē.

Francijas likumdevēji šonedēļ atbalstīja plānus, kas ļaus cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās.

Vēlētāju loks tādējādi tiks paplašināts uz pēdējā gadu iebraucēju rēķina.

Neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka tādējādi tiks mazināta arhipelāga pamattautas kanaku, kas šobrīd veido 40% no iedzīvotāju kopskaita, politiskā ietekme.

Balsošanas sistēmas reforma vēl ir jāapstiprina Francijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacījis, ka Francijas likumdevēju balsojums par izmaiņām konstitūcijā notiks līdz jūnija beigām, ja vien Jaunkaledonijas pretējās puses nepanāks jaunu vienošanos.

Tomēr ceturtdien iecerētā Makrona un Jaunkaledonijas likumdevēju videokonference tika atcelta, jo "atšķirīgo pušu pārstāvji nevēlējās savā starpā runāt", teikts Makrona biroja paziņojumā.