Ceturtdien, 16. maijā, balto stārķu ligzdā izšķīlās pirmie divi stārķēni, vēlāk pievienojoties arī trešajam. Pirmais izšķīlās neilgi pēc pulksten 12.30, un apmēram 10 minūtes vēlāk pasaulē nāca otrs mazulis.
VIDEO ⟩ Tiešraides laikā balto stārķu ligzdā izšķiļas putnēni
Balto stārķu ligzda, kas būvēta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta Tukuma novadā, ļauj skatītājiem Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraidē iepazīt šo šķietami ikdienišķo gājputnu dzīvi no cita rakursa un ciešā tuvplānā, tā uzzinot daudz jauna par šo putnu dzīvi. Baltie stārķi jau ir atgriezušies Latvijā, un ikviens tiek aicināts sekot līdzi to dzīves gaitām jau ceturto sezonu.
LDF tiešraide tiek nodrošināta sadarbībā ar Latvijas elektrotīkla uzturētāju – AS "Sadales tīkls". Kameras tehniskā sistēma ir uzstādīta pie ligzdas uz aktīva gaisvadu elektrolīnijas balsta – 79% Latvijas balto stārķu ligzdu ir būvētas tieši šādās vietās.
Ar nakts redzamību nodrošinošās kameras palīdzību iepriekšējos gados varēja vērot stārķu cīņas par partneri, ligzdas būvēšanu, olu šķilšanos un jauno putnu izaugšanu līdz ligzdas atstāšanas brīdim. Pagājušajā gadā no četrām aprīlī izdētām olām izšķīlās un vēlāk augustā ligzdu atstāja trīs jaunuļi.
"Esam gandarīti aizvadīt nu jau ceturto balto stārķu vērošanas sezonu, jo katrs gads ļauj uzzināt ko jaunu par Latvijas ainavai tik raksturīgo putnu. Lai arī nu jau teju 80 % balto stārķu savas ligzdas ir izvēlējušies veidot uz mūsu elektrības balstiem, jāatceras, ka tā nav pati drošākā vieta ligzdošanai.
Tādēļ arī šogad aicinām iedzīvotājus gan tuvāk iepazīt stārķus, gan arī izvērtēt savas iespējas parūpēties par tiem drošāku ligzdošanas vietu, piemēram, sarūpējot mākslīgās ligzdas pamatni savā lauku īpašumā.
Arī "Sadales tīkls" iesaistās iespējami drošāku ligzdu veidošanā, uz stabiem, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvietojot speciālas metāla ligzdu pamatnes. Visā Latvijā tādas ir jau apmēram 6300," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1,5 m, bet tās svars var būt no 500 kg līdz pat divām tonnām. Šāda smaguma objekts var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes atslēgumus lielam skaitam cilvēku.
Tāpēc uz balstiem, kur drošības apsvērumi to pieļauj, "Sadales tīkls" izvieto metāla ligzdu pamatnes. Visā Latvijā ir uzstādītas vairāk nekā 6300 šādas pamatnes. "Sadales tīkls" un LDF arī aicina iedzīvotājus uzņemt baltos stārķus savā īpašumā, sarūpējot tiem mākslīgu ligzdas pamatu.
Balto stārķu dabiskā ligzdošanas vieta pie mums ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu. Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu.
Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.