Latvijas ārlietu ministre pauž bažas par Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže uzsvēra starptautisko partneru ieinteresētību, lai Gruzijas uzņemtais kurss ceļā uz ES paliktu nemainīgs. Latvijas ārlietu ministre kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru un Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi trešdien darba vizītē apmeklēja Gruziju.

ĀM norāda, ka vizītes mērķis ir paust bažas un uzklausīt visu pušu argumentus un redzējumu par pašreizējo situāciju valstī, kā arī sekmēt dialogu. Vizītes laikā tika pārrunāts arī Gruzijas reformu process un integrācijas ES gaita, tai skaitā Eiropas Komisijas rekomendāciju izpilde.

"Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas vienmēr ir bijušas un joprojām ir Gruzijas draugi. Mēs esam investējuši ļoti daudz politisko, finansiālo un citu kapitālu, lai palīdzētu un atbalstītu Gruziju ceļā uz eiroatlantisko integrāciju, tieši tāpat kā mēs esam iestājušies un atbalstījuši Ukrainu. 2023.gada decembrī Eiropadome Gruzijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu, un mēs ļoti ceram, ka Gruzija kādu dienu kļūs par ES dalībvalsti," akcentēja Braže.

Pēc Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru kopīgās tikšanās ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili preses konferencē Braže aicināja nošķirt un izprast, ka pievienošanās ES nav tikai politisks process un mērķis - ikvienai kandidātvalstij ir jāizpilda konkrētas prasības, konkrēti praktiski soļi, lai tā atbilstu vienotajām ES normām un likumiem - jānodrošina likumdošanas saderība, jāsakārto tieslietu sistēma, jābūt stabilām institūcijām demokrātijas nodrošināšanai, jāievēro likuma vara, cilvēktiesības un pamata brīvības, jānodrošina funkcionējoša tirgus ekonomika. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka tieši tāpat kā to paveica Latvija, Lietuva un Igaunija, tas jāizdara arī Gruzijai, un darāmā vēl ir daudz

Viņa arī norādīja, ka lēmums par dalību ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle, taču vienlaikus to jāīsteno kopsolī ar Gruzijas valdības skaidru rīcību. Vairāk nekā 80% Gruzijas iedzīvotāju atbalsta Gruzijas iestāšanos ES.

Uzklausot opozīcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, Braže uzsvēra spēka pielietošanas pret demonstrantiem nepieņemamību. Iespēja brīvi un netraucēti īstenot nevalstisko organizāciju funkcijas veicina viedokļu dažādību Gruzijas sabiedrībā un valsts tuvināšanos integrācijai ES.

Viņa norādīja, ka brīvība, demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, līdztiesība un cilvēka cieņa ir ES pamatvērtības, par kurām ir jāiestājas katru dienu - gan sabiedrībai, gan valstu līderiem. Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka cilvēkiem ir tiesības organizēties un paust savus uzskatus demonstrācijās - tās ir viņu pamattiesības un valstij ir pienākums tās aizstāvēt.

Tikšanās laikā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Šalvu Papuašvili, premjerministru Irakliju Kobahidzi un ārlietu ministru Ilju Darčiašvili, Latvijas ārlietu ministre aicināja apturēt likumprojekta par ārvalstu ietekmes caurskatāmību virzību un atgriezties pie iekļaujoša, demokrātiska dialoga ar nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību kopumā. Viņasprāt, tāpat ir svarīgi ieklausīties starptautisko partneru viedoklī.

"Situācijas risinājums jāmeklē konstruktīvā un demokrātiskā dialogā, kā arī konsultējoties ar starptautiskiem, neatkarīgiem ekspertiem, tajā skaitā noteikti būtu jāsagaida Venēcijas komisijas viedoklis par šo likumprojektu un atbilstoši jārīkojas," uzsvēra Braže.

LETA jau rakstīja, ka Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.