Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Gruzijas parlaments apstiprina asi kritizēto "ārvalstu aģentu" likumu

Foto: AP/Scanpix

Gruzijas parlaments trešajā un galīgajā lasījumā apstiprinājis likumprojektu par "ārvalstu aģentiem," ziņo Krievijas neatkarīgais izdevums "Meduza". 

Par likumprojekta apstiprināšanu balsojuši 84 parlamentārieši, pret bija 30.

Paredzams, ka prezidente Salome Zurabišvili likumprojektam uzliks veto, dodot protestētājiem un Gruzijas Rietumu partneriem vairākas nedēļas laika, lai partijai pieprasītu likumprojektu atsaukt.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likumprojekts paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO ir aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

"Mēs plānojam palikt šeit tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," ziņu aģentūrai AFP sacīja 22 gadus vecā Mariama Karlandadze. "Šis likums nozīmē, ka mēs nepievienosimies Eiropai," viņa piebilda.

AFP žurnālisti no Tbilisi ziņo, ka simtiem policistu izvietojušies uz ielas aiz parlamenta, kur notika sadursmes ar protestētājiem un tika veiktas aizturēšanas.

Varasiestādes bija brīdinājušas, ka cilvēki, kas bloķēs parlamentu, tiks aizturēti, bet tūkstošiem gruzīnu nepakļāvās brīdinājumam un sapulcējās pie parlamenta.

ES aicināja Tbilisi izmeklēt ziņojumus par vardarbību pret demonstrantiem un izteica atzinību par gruzīnu "iespaidīgo apņemšanos" integrēties Eiropā.

"Mēs stingri nosodām iebiedēšanu, draudus un fiziskus uzbrukumus protestētājiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, politiķiem, žurnālistiem un mediju darbiniekiem," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

26 gadus vecā protestētāja Ana Mirakova AFP pauda bažas, ka jebkurā brīdī sadursmes ar policiju var kļūt vēl vardarbīgākas.

"Neviens šeit nedomā, ka būs droši," atzina protestētāja. "Es redzu Gruziju tur, kur tai ir vieta: Eiropas Savienībā, kur tā var brīvi lemt par savu nākotni," viņa piebilda.

Protestus vada augstskolu studenti, kuri izsludinājuši streiku un solījuši protestēt visu dienu un trešo nakti pēc kārtas. Daudzi no viņiem nakšņoja pie parlamenta, ietinušies ES un Gruzijas karogos.

"Ja šis likums tiks pieņemts, mēs lēnām kļūsim par Krieviju. Mēs zinām, kas notika tur un Baltkrievijā. Mēs zinām šo scenāriju," AFP sacīja 26 gadus vecais Arčils Svanidze.

"Mēs vienmēr zinājām, ka esam Eiropas daļa. Katra paaudze to zina - ne tikai Z paaudze un mileniāļi," norādīja jaunais vīrietis, piebilstot, ka arī viņa tēvs lielāko daļu nakts piedalījās demonstrācijā.

"Gruzijas sapnis", kas atrodas pie varas ir kopš 2012.gada, attēlojis protestētājus kā vardarbīgu pūli un aizstāvējis likumu kā nepieciešamu Gruzijas suverenitātei. Partija arī apsūdz protestētājus, ka tie uztur sakarus ar "Gruzijas sapņa" pretinieku, eksprezidentu Mihailu Saakašvili, kurš tika aizturēts saistībā ar apsūdzībām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā.

"Ironija ir tā, ka viņi vienmēr kritizē iepriekšējo valdību kā korumpētu un brutālu," AFP sacīja kāda 18 gadus veca studente. Viņa uzskata, ka gadījumā, ka parlaments pieņems likumu par ārvalstu aģentiem, daudzi no tiem, kas tagad protestē pie parlamenta, pametīs valsti.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu