Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums izvirzīt aizsardzības ministra amatam Andreju Belousovu parāda, ka Krievija ir gatava straujākiem tempiem pārkārtot valsts ekonomiku uz kara sliedēm, uz militārās ekonomikas pusi, tādu komentāru aģentūrai LETA sniedza politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.
Ko nozīmē Putina lēmums aizsardzības ministra amatā iecelt Belousovu? Komentē politologs (2)
Taujāts, kāpēc Putinam bija vajadzīga amatu pārdale, kur, piemēram, līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecelts par Drošības padomes sekretāru, bet jaunais aizsardzības ministrs būs Belousovs, Daukšts sacīja, ka patlaban ir grūti atbildēt, kāpēc režīma līderim tas ir vajadzīgs un ko viņš domā, jo "ar trakajiem tikai pa labam".
Politologa ieskatā, tas ir signāls gan Ukrainai, gan arī pārējai pasaulei, ka pie varas nāk cilvēks - Belousovs, kurš ir absolūti pārliecināts, ka Krievijai apkārt ir tikai un vienīgi ienaidnieki. Pēc Daukšta paustā, Belousovs ir pārliecināts, ka valsts "stāv pāri visam". Viņš nav korporāciju piekritējs, bet gan valstiskuma.
"Krievu valodā to sauc par "gosudarstvenik". Tas pat nav tulkojams. Belousovs savā ziņā ir diktatora Benito Musolīni sekotājs. Tāpēc uz šo situāciju ir jāskatās ļoti uzmanīgi. Iespējams, jāpiekrīt tiem, kuri domā, ka Krievija gatavojas ilgstoši, saspringti, ekonomiski sarežģīti turpināt savu uzbrūkošo stratēģiju, nepakļaujoties nekādām sankcijām," sacīja Daukšts.
Viņš akcentēja, ka tās ir samērā sliktas ziņas Ukrainai un visai pasaulei, kas cerēja, ka izdosies Krieviju, ja ne nomierināt, tad vismaz atrast kaut kādu "modus vivendi" ar Krieviju. Daukšta ieskatā šie amatu pārkārtojumi var radīt nepareizus secinājumus, tomēr pirmie iespaidi liek runāt par to, ka Krievija grib turpināt šo karu, neskatoties uz upuriem un ekonomiskajām problēmām. Turklāt pie varas esošie cenšas pārvērst Krieviju par kaut kādu jaunu civilizāciju, vai viņu iedomās esošu kaut kādu jaunu valsti.
Jautāts, vai Krievijas ekonomikas nolikšana uz kara sliedēm var nozīmēt, ka karš Ukrainā varētu ilgt vairākus gadus, gadu desmitus, politologs pieļāva, ka kaut kādam lūzuma punktam jāpienāk, kas varētu piespiest Krieviju nomierināties, pieņemt kaut kādus mērus, lai saspringto situāciju atslābinātu.
"Diemžēl Krievijas tauta ir kļuvusi totāli naidīgi noskaņota pret apkārtējo pasauli. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, jo runa nav tikai par eliti, bet plašām masām, kurām televizors ir daudz svarīgāks nekā ledusskapis," secināja Daukšts.
LETA jau rakstīja, ka Nikolajs Patruševs, kuru Putins pirms divām dienām atbrīvoja no Drošības padomes sekretāra amata, otrdien iecelts par prezidenta palīgu, vēsta Kremļa preses dienests.
Patruševs ir viens no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem. Viņš bija Putina vietnieks laikā, kad Putins bija Federālā drošības dienesta (FSB) direktors, un 1999.gadā nomainīja Putinu FSB direktora amatā.
No 2008.gada Patruševs bija Drošības padomes sekretārs. No šī amata Putins viņu atbrīvoja svētdien, 12.maijā, tajā ieceļot līdzšinējo aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Par prezidenta palīgu iecelts arī līdzšinējais Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins, kurš agrāk strādājis Putina apsardzē, kā arī bijis sauszemes karaspēka galvenā štāba priekšnieks un aizsardzības ministra vietnieks.