"Latvijas meži valsts drošībai." LVM par devumu sabiedrībai un izskanējušām baumām

Vides vērtību saglabāšanas virziens caurvij ikvienu LVM darbības virzienu – ir virkne vides aizsardzības noteikumu, kas uzņēmumā ir ieviesti īpaši gādājot par vides saglabāšanas mērķu īstenošanu.

Treškārt, ekonomiskais devums - 25 gadu laikā no LVM saimnieciskās darbības Latvijas budžetā ir iemaksāti gandrīz divi miljardi eiro.

"Latvijas valsts meži" ir arī stabils un nozīmīgs pamats visas meža nozares turpmākajai attīstībai. LVM nodrošina apmēram pusi no koksnes resursiem, kas tālāk nonāk pie Latvijas kokrūpniekiem pārstrādei un veido Latvijas lielāko eksportpreci.

"Šajā gadā no pagājušā gada darbības rezultātiem "Latvijas valsts meži" Latvijas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām, valsts aizsardzībai, skolotāju un ārstu algām valsts budžetā ieskaitīs vairāk nekā 160 miljonus eiro," uzsver LVM valdes priekšsēdētājs.

Vai LVM nodarbosies ar tūrisma komercdarbību?

Izskanējušas ziņas, ka LVM sāks aktīvi nodarboties ar tūrisma komercdarbību, pārņemot daļai latviešu piederošos kempingus un viesu namus, – cik patiesas ir šīs baumas?

"Nē, tā nav tiesa. LVM neplāno attīstīt šāda veida komercdarbību, jo LVM mērķis nav būvēt kempingu biznesu vai komercobjektus. Gluži otrādi – esam izvērtējuši, kuri no vēsturiski īpašumā esošajiem objektiem dod pienesumu uzņēmuma darbībai un kuri - ne. Tie, kuri pienesumu nesniedz, no LVM puses tiek slēgti un tālāk objekts tiek izīrēts, lai ar komercdarbību var nodarboties privāts uzņēmējs.

LVM veido bezmaksas atpūtas vietas - dabas takas un citus objektus, kas rada iespēju privātiem biznesiem, piemēram, piedāvāt ēdināšanas vai naktsmītņu pakalpojumus, lai cilvēki dotos dabā arī uz attālākām vietām Latvijā.

Pēdējo gadu laikā daudz diskutēts par Pokaiņu mežu, - cilvēki ir satraukušies, kas tagad Pokaiņu mežā notiks – vai mežs netiks nocirsts un būs iespējams doties un atpūsties? P. Putniņš apliecina, ka Pokaiņu mežā izveidotās takas 15 km garumā ikviens joprojām varēs izstaigāt bez maksas, baudot apkārtnes mieru un iepazīstot unikālos akmeņu krāvumus.

"Lai Pokaiņu mežā ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu izplatību un saglabātu vēl neskartos un veselos kokus mežaudzē, nepieciešamajās vietās tiek veikti mežizstrādes darbi. Egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi ir sastopami visā Pokaiņu meža teritorijā – gan ceļu un taku malās, gan dziļāk mežaudzēs.

Visi šie meža ciršanas darbi Pokaiņu mežā notiek ar mērķi, lai tas būtu piemērots drošai atpūtai, lai veidotu skaistu un daudzveidīgu mežu. Un arī šeit ir vieta privātam biznesam, piemēram, veidot maksas infrastruktūru ap Pokaiņu mežu," norāda LVM valdes priekšsēdētājs.

Viedokļi par valsts mežu privatizāciju

Pērnā gada jūlijā valstsvīri rosināja diskutēt par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, lai jebkurš brīvajā tirgū varētu nopirkt valsts uzņēmu akcijas. Diskusijā izskanēja arī "Latvijas valsts mežu" nosaukums.

Vaicājot, vai LVM ir plāns privatizēt mežus vai uzņēmuma akciju kotēšanu biržā, Pēters Putniņš atbild: "LVM neatbalsta šādu plānu, jo kāds būtu mērķis mežu privatizēšanai? Iegūt papildu līdzekļus tālākai attīstībai? Runājot par mežu privatizāciju, "Latvijas valsts mežiem" ir pietiekami līdzekļi un nav nepieciešami papildu resursi, lai veiktu tās investīcijas, kas ir nepieciešamas tālākai LVM uzlabošanai."

Liela daļa no uzņēmuma investīcijām ir saistītas ar meža infrastruktūras attīstību – veidot no jauna un rekonstruēt uzņēmuma meža ceļus, jo bez kvalitatīva ceļa nevar paveikt nevienu meža darbu un nevar arī nodzēst ugunsgrēku.

Tāpat arī nepieciešams sakārtot meliorācijas sistēmas, no kurām liela daļa ir veidotas pirms 30-50 gadiem. Arī tas prasa lielus ieguldījumus."

Baumo, ka arī malku nedrīkstēšot izmantot apkurei zaļā kursa prasību īstenošanas dēļ. Par to, kā zaļais kurss varētu ietekmēt koksnes izmantošanu apkurē, Putniņš saka: "Par šo ir bijušas daudzas diskusijas, ņemot vērā gan Latvijas, gan ES likumdošanu.

Vēlos uzsvērt, ka koksne kā kurināmais (malka, briketes, meža šķelda) ir Latvijai vispiemērotākais siltuma enerģijas ieguves veids, jo dzīvojam ziemeļu puslodē, kur ziemā ir maz saules. Svarīgi saprast, ka enerģijas iegūšanai tiek izmantota tā koksnes daļa, kuru nevar izmantot citur, piemēram, būvniecībā. Tās ir galotnes, bojāti un novākti koki - tie var noderēt tikai malkai un siltuma ieguvei. Ceru, ka Latvija varēs turpināt zaļās enerģijas izmantošanu."

Valsts drošība

Pēters Putniņš uzsver, ka LVM ir milzīga loma valsts drošības stiprināšanā. "LVM ir cieša sadarbība ar Aizsardzības ministriju un NBS - piemēram, nodrošinot teritorijas gan mācību īstenošanai, gan jaunam poligonam. LVM atbalsta un aktīvi sadarbojas, ja kāda teritorija ir nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes mācībām.

Lai valsts spētu sevi aizsargāt, ir ļoti būtiski, lai tam pietiek gan finanšu, gan citu līdzekļu. Arī šajā aspektā LVM iemaksātais devums valsts budžetā ir nozīmīgs. Ja pietrūks līdzekļu valsts aizsardzības stiprināšanai, tad situācija ātri vien var kļūt kritiska.

Mežs ir ļoti nozīmīga vieta, kur var veidot aizsardzības infrastruktūras būves, domājot, kādā veidā potenciāla uzbrukuma gadījumā aizstāvēt mūsu valsti. LVM cieši sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, lai palīdzētu nodrošināt visu, kas nepieciešams."

Raksts tapis sadarbībā ar LVM.