Pēc 2022.gada februāra Putina režīms ir maksimāli iedarbinājis represiju mašīnu. Iznīcināta praktiski visa pilsoniskā sabiedrība. Opozīcijai režīma iekšienē vienkārši nav iespējams pastāvēt. Opozicionāri ārzemēs pēdējos 10 gadus bijuši tikai kaismīgi Kremļa kritiķi vārdos, bet darbos tas nav nekā rezultējies. Viņi paši tagad saka – teju vienīgā cerība šobrīd jāliek uz partizāniem Krievijas iekšienē, vēsta raidījums "Nekā personīga".
VIDEO ⟩ Krievijas opozicionāri pesimistiski noskaņoti par iespēju ietekmēt Putina režīmu
"Iztīrītas ielas, korteži, zeltītas zāles un zvērests ar roku uz konstitūcijas. Un 25. gads bez režīma izmaiņām.
Vienas un tās pašas sejas, tie paši tukšie vārdi un solījumi, viltotās vēlēšanas, iesēdinātie un nogalinātie oponenti. Un tagad vēl arī karš. Kā tas vispār ir iespējams?
Kā mēs nonācām šajā šausminošajā punktā? Kur un kāpēc ne tur nogriezāmies? Esmu pārliecināta, ka jūs visi par to esat domājuši. Par to nav iespējams nedomāt."
Cietumā nogalinātā Krievijas politiķa Alekseja Navaļnija kolēģi pēc viņa nāves publicējuši trīs sēriju dokumentālu stāstu, kas esot bijusi arī Navaļnija ideja.
Tajā aprakstīts kā deviņdesmitajos un arī vēlāk veidojās Krievijas oligarhi, kā viņi ar politiķu palīdzību izzaga valsti un amatā iebīdīja Vladimiru Putinu. Navaļnijs gan filmu pirmizrādi nesagaidīja.
Precīzi pirms 10 gadiem Viļņa bija kā sava veida Krievijas opozīcijas štābs. Navaļnijs vēl uzturējās Maskavā, bet daudzi citi opozicionāri aizbēga uz Rietumiem. Lietuvā rīkoja forumus, kur lamāja režīmu, solīja, ka ilgi tas neizdzīvos.
Te uzstājās arī īsi pirms Soču olimpiskajām spēlēm no cietuma izlaistais Mihails Hodorkovskis.
Viņš esot lūgumā pēc apžēlošanas Putinam solījis neiesaistīties politikā un necīnīties par viņam atņemtās naftas kompānijas “Jukos” līdzekļu atgūšanu. Apcietinājumā Hodorkovskis bija pavadījis 10 gadus.
Mihails Hodorkovskis, Krievijas opozīcijas līderis (2015. gads): "Nevajag palīdzēt Putinam un viņa draugiem izveidot Krievijas iekšienē krievu pasaules glābēju tēlu. Tieši pretēji. Eiropai būtu jāparāda, ka nekaunīgā, neierobežotā, nelikumīgā bagātību raušana ir vienīgais šo cilvēku mērķis."
Garijs Kasparovs, Krievijas opozīcijas līderis (2016. gads): "Manuprāt, ļoti svarīgi ir izmainīt šo paradigmu – nevis kurš nāks Putina vietā, bet kas nāks Putina vietā. Nevajadzētu iekrist šajās lamatās – kurš nomainīs Putinu. Nevienam nevajadzētu nomainīt Putinu. Jo viena diktatora nomaiņa ar vienu demokrātu līderi tik un tā kaut kādā mērā ir mūsu ideoloģiska sakāve. Jo mēs sākam spēlēt pēc viņu noteikumiem."
Viļņā pirms 10 gadiem raidījuma veidotāji satika arī Artemiju Troicki, kurš aizbēga uz Tallinu. Jau tolaik viņš kritizēja opozīcijas nespēju sadarboties. Šobrīd Troickis uzskata, ka šie opozicionāri nebūs tie, kas ietekmēs Krievijā notiekošo.
Troickis, žurnālists, Krievijas opozīcijas aktīvists (2015. gads, Viļņa): "Mums ir vairāki līderi. Daži no viņiem savā starpā draudzējas, daži ne visai. Plāni arī ir vairāki. Kaut kāda viena kopīga plāna nav.
Šādu pasākumu ir daudz. Bet problēma ir, ka tie ne ar ko konkrētu nebeidzas. Labākajā gadījumā tie beidzas ar kādām deklarācijām par solidaritāti un protestiem. Bet es neredzu, ka notiktu mērķtiecīgs darbs.
Un šajā sakarā rodas skepse un neuzticība pašreizējai Krievijas opozīcijai un tās līderiem. Viņi ne tikai nevar savstarpēji vienoties.
Tas kādreiz būtu vieglāk izdarāms. Bet viņi nespēj, kas būtu daudz svarīgāk, veikt kādas reālas darbības. Tā kamanas domas, no vienas puses, ir līdzjūtība.
Es katrā ziņā ļoti vēlētos, ka opozīcija kaut ko reālu sāktu darīt, bet pagaidām es šīs efektīvās akcijas neesmu redzējis."
Pēdējos gados Krievijā aktīvi vajāti pilsoniskie aktīvisti un opozīcijas politiķi. Daudzi arestēti vai pametuši valsti. Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā spiediens uz režīmam nedraudzīgajiem būtiski pieauga.
Aizbrauca arī Dmitrijs Oreškins, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Karš, Navaļnija un Ņemcova slepkavības, iebiedēšana, safabricētās izmeklēšanas un krimināllietas, indēšana, starptautiskā vajāšana. Tas viss Krievijas opozīciju novājinājis. Un spēku, kas sevi sargā ar ieročiem, nevar gāzt plikām rokām, tērzējot soctīklos un gatavojot YouTube video.
Politologs Oreškins skaidro: "Putins ir jau tik bezprātīgs, ka viņš izveidojis sistēmu, no kuras nav izejas. Tas ir pats šausmīgākais. Iespējams, viņš un viņa atbalstītāji to nesaprot, bet viņiem jau arī šķiet, ka "neko mainīt nevajag - ar Putinu ir labi. Darbs ir, alga ir, viss ir". Kad cilvēkiem kopā ar Putinu pēc gada paliks slikti, pēkšņi sapratīs, ka sistēmu izmainīt nevar. Jo Putins visu kontrolē.
Tāpēc es netaisos mānīt un teikt, ka Kasparovs var kļūt par nākamo prezidentu. Nē. Viņi to izlems savā starpā. Labākajā gadījumā viņi vienosies izveidot kaut kādu huntu. Starp ģenerāļiem.
Jo politiskais resurss ir tikai spēks. Viņi šobrīd mērās ar to, kuram aizmugurē ir vairāk tanku, šauteņu visa pārējā, kas šauj metālu.
Ne Hodorkovskim, ne Kasparovam tā nav. Nav nekāda pamata domāt, ka kāds no šiem cilvēkiem no ārzemēm baltā zirgā atjās un kļūs par priekšnieku."
Cilvēktiesību grupa "Memoriāls" sarēķinājusi, ka politieslodzīto skaits sasniedz 630 cilvēku, starp kuriem vairāk nekā 400 vajāti reliģijas dēļ.
OVD-Info, kas ir neatkarīgs cilvēktiesību mediju projekts un apkopo informāciju par arestiem protestos un citiem politisko represiju gadījumiem Krievijā, aplēsis, ka politisku iemeslu dēļ cietumā atrodas 1011 cilvēku.
Tikai šī gada pirmajos 4 mēnešos publiskos protestos aizturēti 971 cilvēks. Tuvākajā nedēļā 130 cilvēku tiks tiesāti tā saucamajās politiskajās krimināllietās.
Redzamākie opozicionāri, kuri bija palikuši Krievijā un nu nonākuši aiz restēm, ir Iļja Jašins un Vladimirs Kara Murza.
2022.gada decembrī Jašinam piesprieda 8,5 gadus cietumā, jo viņš savos soctīklos stāstīja par Krievijas armijas zvērībām Bučā. Jašins bija nogalināto Borisa Ņemcova un Navaļnija līdzgaitnieks. Vienā no pēdējām savām intervijām viņš neslēpa, ka gaida brīdi, kad viņu arestēs.
Vladimiram Kara Murzam sākumā piesprieda 15 diennakšu administratīvo arestu par it kā nepakļaušanos policistiem.
Tikko kā sākās Ukrainas karš, Kara-Murza kopā ar kolēģiem izveidoja Krievijas Pretkara komiteju, lai cīnītos pret Putina diktatūru. Kara-Murza divas reizes izdzīvojis indēšanas mēģinājumos.
Pētnieciskie žurnālisti no "Bellingcat" izskaitļoja, ka to darīja aģenti no FSB pasūtījuma slepkavu grupas, kuri indēja arī Navaļniju un Dmitriju Bikovu. Šie aģenti mēnešiem izsekoja arī Borisu Ņemcovu pirms viņa slepkavības. Kara Murza aktīvi lobēja tā saucamo Magņitska lietu.
Vienā no opozīcijas sanāksmēm Viļņā viņš vēl bija pozitīvi noskaņots par spēju pretoties režīmam. Bet līdzīgi Navaļņijam - pēc atgriešanās Krievijā Kara Murza nonāca aiz restēm.
Kara Murza 2015. gadā sacīja: "Neaizmirsīsim, ka Krievijā ir miljoniem cilvēku, kuri iestājas par normālu, eiropeisku mūsu valsts attīstības ceļu. Un es nedomāju, ka viņi klusēs, ja šis režīms turpinās "piegriezt skrūves".
Tas, ka šāds režīms spējis pastāvēt 15 gadus, jau ir anomālija. Tāpēc fakts, ka tam ātrāk vai vēlāk pienāks gals, šaubas nerada. Gribētos, lai būtu miermīlīga izeja no šī autoritārisma.
Bez revolūcijām un vardarbības. Bet režīms joprojām turas pie varas, un neviens nevar pateikt, kā tas beigs pastāvēt."
Oreškins komentē: "Putina režīma loģikā Kara Murza ir aktīvs. Maiņas aktīvs. Un es domāju, ka no Kara Murzas izveidos "apmaiņas fondu". Mēs jums viņu atdosim, bet jūs pretī, piemēram, beigsit apbruņot Ukrainu ar konkrētiem ieroču veidiem.
Un kas jums - humānistiem - vairāk svarīgs? Cilvēks vai kara turpināšana?
Cik pats zinu Volodju - viņš pats pateiktu (tās ir manas domas): turpiniet karot! Tas ir cilvēks, kurš apzināti brauca uz Krieviju. Un, protams, viņš vēlas dzīvot.
Viņš ļoti grib dzīvot. Un viņš visos aspektos ir pelnījis dzīvot. Krietni vairāk nekā viņa nomelnotāji. Bet es domāju, ka viņš ir gatavs ziedot savu dzīvību, lai salauztu šo režīmu. Jautājums - cik efektīvs šis upuris būs."
Troickis norāda: "Vladimirs Kara-Murza bija ļoti efektīgs lobists. Un tāpēc viņu ienīda Kremlī.
Viņš brīnišķīgi runāja angliski, viņam bija ļoti labi sakari Vašingtonā un Briselē. Un bija visefektīvākais no visiem. Kas ar viņu notika, mēs visi labi zinām, un tas ir ļoti traģiski."
Pesimisms par opozīcijas nespēju varētu mazināties, ja Krievijā aizvien plašāk parādīsies partizānu grupējumi. Tādi tur šobrīd jau darbojas un arī uztur sakarus ar krievu brīvprātīgo karavīru nodaļām, kas karo kopā ar Ukrainas armiju. Tikai to spēka varētu nepietikt bez atbalsta no rietumvalstīm.
Dmitrijs Savins, politiskais bēglis no Krievijas: "Rietumu pozīcija. Tas bija galvenais jautājums Latvijā pēc Otrā pasaules kara, un tas ir galvenais jautājums mums, krieviem, kuri ir pret Putina režīmu šodien.
Tāpēc, ka, protams, mēs visi nevaram šodien kaut kā principiāli mainīt savu valsti. Un varbūt perspektīvā jā, vēsturiski noteikti, obligāti, bet šodien - šodien nē.
Un šodien galvenais jautājums: vai būs reāls atbalsts, pirmkārt, Ukrainai, otrkārt, mūsu brīvprātīgajiem mūsu partizāniem vai ne?"
Oreškins izceļ: "Tāpēc par opozīciju vajag aizmirst. Režīma pretinieku ir daudz. Un viņu ir vairāk nekā padomju laikos.
Un tāpēc Putins un viņa cilvēki tā nervozē. Viņi saprot, ka miljoniem cilvēku, it īpaši lielajās pilsētās, it īpaši izglītotie, ir pret šo režīmu.
Tāpēc viņi būs spiesti aizvien vairāk piegriezt skrūves, apcietināt un iebiedēt. Jo izlaist varu no rokām viņi nedrīkst. Tam ir virkne iemeslu, no kuriem pats primitīvākais ir tas, ka - ja vara mainīsies, pret viņiem vērsīsies. Un ir, par ko."
Savins: "Praktiskā cīņā pret Putina režīmu diemžēl runa šodien ir tikai par karaspēkiem, par cilvēkiem ar ieročiem.
Disidentiem tie ir morāli spēki. Morālie spēki vienmēr ir svarīgi, bet diemžēl, kā krieviski saka - labo var panākt tikai ar dūrēm. Šodien tikai tā."
VIDEO: Raidījuma "Nekā personīga" sižets