VIDEO ⟩ Krīze policistu un glābēju amatos. Koalīcija vairās solīt nepieciešamos 250 miljonus algu palielināšanai

Jau nākamgad iekšlietu dienestos strādājošie papildus algai varētu saņemt 650 eiro. To paredz Iekšlietu ministrijas izstrādātais plāns algu palielināšanai trīs gadu laikā. Ambiciozajiem mērķiem ir nepieciešami 250 miljoni, taču koalīcijas partneri atbalstu solīt nesteidz.

Pēdējās izmaiņas policijas, glābēju un robežsargu algās ieviestas pirms gandrīz 10 gadiem – 2017. Toreiz algas iedalītas 17 grupās un piecos līmeņos attiecībā no izdienas. Zemākajā grupā minimālā alga ir 706 eiro, - augstākajā vairāk nekā 3500.

Kopš tā laika daudz kas nav mainījies. Atskaitot piemaksas policijas darbiniekiem Covid-19 pandēmijas laikā un robežsargiem par darbu ārkārtas situācijā uz robežas, bāze ir paliki tā pati. Viszemāk atalgotie ir glābēji. Pērn tur vidējā alga bija 1140 eiro. Daudz bagātāki nav arī robežsargi, kuri vidēji saņēma 1250 eiro.

Salīdzinoši līdzīgi pelnīja policijas un ieslodzījumu vietu darbinieki – nedaudz virs 1350. Vislabāk atalgotie ir iekšējās drošības biroja darbinieki. Viņiem vidējā alga pagājušā gadā bija 2614, kopā ar piemaksām un pabalstiem tā sniedzās pāri 3000 eiro.

Algu pieaugums bijis neregulārs. Pēdējos divos gados – līdz 10% gadā. 2024.gada valsts budžetu valdība nodēvēja par drošības un ilgtspējības, taču no visām prioritātēm iekšējās drošības stiprināšanai tajā atvēlēta mazākā summa – 90 miljoni.

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: "Faktiski, jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka šī ir prioritāte. Mēs esam sagatavojuši redzējumu par kopumā 253 miljoniem, trīs gadu laikā.

Kā es minēju pirmajā etapā liekot uzsvaru uz divu sociālo garantiju ieviešanu, kas netiktu apliktas ar nodokļiem un būtu būtisks atbalsts šajā atlīdzības kopējā aprēķinā.

Tā ir uzturdevas kompensācija, paredzot to līdz 400 eiro, un tā ir kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem. Faktiski pēc analoģijas kā ir karavīriem."

Plāna ieviešana paredzēta divās kārtās. Ja to apstiprinātu, pirmo soli varētu realizēt jau nākamgad.

Tas nozīmētu, ka papildus algai policisti, glābēji, robežsargi un ieslodzījumu vietās strādājošie saņemtu līdz pat 650 eiro.

No tiem 400 eiro būtu uzturdevu kompensācija, 250 – dzīvesvietas īres pabalsts. Šo summu arī neapliktu ar nodokļiem. Tam nepieciešami nedaudz virs 92 miljoniem (92218810).

Bāzes algu palielināšana notiktu pakāpeniski 2026. un 2027.gadā. 17 algu grupas saglabātos, bet piecu līmeņu vietā būtu 8.

No 706 eiro zemākā samaksa pieaugtu par 300 eiro - līdz 1020. Tam nepieciešami 160 miljoni, no tiem 83 2026. gadā, un 77 – 2027.

Papildus tam ministrija vēlas ieviest divus jaunus atlīdzības veidu. Speciālo piemaksu par pienākumu izpildi augstas intensitātes apstākļos un ikgadējā novērtējuma prēmija.

Tādas izmaksā ministriju ierēdņiem, taču dienestā esošie līdz šim tikuši pie pabalsta par katriem pieciem nepārtraukta dienesta gadiem. Ministrijā cer, ka plāns ļaus piesaistīt jaunas darbarokas dienestos.

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: "Mums šobrīd Valsts policijā vidēji šis vakanču skaits ir 25%. Faktiski ceturtdaļa policistu mums trūkst.

Bet mēs varam ielūkoties dziļāk. Rīgas reģionā atsevišķās struktūrvienībās nekomplekts pārsniedz 40 un 50%. Tas ir milzīgs nekomplekts.

Tā ir slodze citiem darbiniekiem. Un tā ir iespēja motivēt nākt un palikt dienestā. Robežsardzes dienestā tas ir vidēji 16%. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tie ir vidēji 13%."

Līdz šai nedēļai projekts bija nodots publiskai apspriedei. Tagad noris saskaņošana ar Tieslietu un Finanšu ministriju.

Koalīcijas partneri plānam atbalstu solīt nesteidz. Zaļo un zemnieku savienība neredz, kā valsts budžets var atļauties tik lielus ieguldījumus drošības iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Harijs Rokpelnis, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Zaļo un zemnieku savienība):

"Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka jau šobrīd, ja mēs tā vidēji Eiropas līmeni skatāmies, iekšlietu struktūrām Latvijā tiek tērēts gana liels naudas apjoms pret IKP, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Sagaidāms, ka būtu jādomā arī par kādām funkciju maiņām vai struktūras maiņām, bet tas, ka algām jābūt līdzvērtīgām, ir skaidrs."

NP: "Viņu aprēķinātais apjoms ir 240 miljoni. Vai uzskatāt, ka tas ir atbilstoši?"

Rokpelnis: "Šobrīd, teikšu godīgi, neredzu, kā mēs 240 miljonu nākamā gada budžetā varētu veltīt jebkam."

Pēc pēdējiem aprēķiniem 2023.gadā, vidēji Eiropas Savienības valstīs iekšējai drošībai tiek veltīti 1,7% no IKP. Latvija ir viena no 13 valstīm, kas tam atvēl vairāk – 2%.

Atis Švinka, Saeimas deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ("Progresīvie"): "Lielajās līnijās konceptuāli mēs piekrītam. Protams, ir detaļās jābūt kvalitatīvi izstrādātām."

Progresīvie gan ir neizpratnē, kāpēc iekšlietu dienestu darbinieku atalgojums tiek salīdzināts ar nacionālajos bruņotajos spēkos dienējošo algām. Rudenī Nekā Personīga jau stāstīja, ka tikko dienesta gaitas sācis NBS karavīrs saņem gandrīz divreiz vairāk nekā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējs.

NP: "Tad, jūsuprāt, tā nav problēma, ka tikko dienesta gaitas sācis NBS karavīrs saņem gandrīz divreiz vairāk nekā glābējs?"

Švinka: "Nē, es to nesaku. Es saku, ka glābējs saņem par maz, bet sistēmas ir nesalīdzināmas un mēs bāzes nevaram salīdzināt, jo bruņoto spēku karavīrs nesaņem piemaksas un tā tālāk. Viņš ir dienestā 24/7 un par to saņem atalgojumu."

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs: "Pirmkārt, šī ir konkurence par jauniešiem. Otrkārt, bieži vien tās ir radniecīgas funkcijas, kuras kopā mēs darām. Vai tas būtu no Covid laika, kad NBS sniedza būtisku atbalstu policijai šo ierobežojumu kontrolē, vai hibrīdapdraudējums, kur bez šīs sadarbības ikdienas tas nav iespējams, un, ja patruļā iet robežsargs ar NBS kolēģi ar pilnīgi dažādu nodrošinājumu – tas nav pareizi, tas nav taisnīgi."

Iekšlietas ir "Jaunās Vienotības" pārziņā, taču partijā šis plāns vēl nav pārspriests. Koalīcijā ir runāts par iekšējo drošību kā nākamā gada budžeta prioritāti.

Vai nesanāks tāpat kā šogad, kad no visām drošība izrādījās mazākā prioritāte – atbildes šobrīd nav.

Edmunds Jurēvičs, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):

"Koalīcijā precīzi par šo plānu vēl nav spriests, bet par nākamā gada budžetu, ka viena no galvenajām prioritātēm ir šoreiz iekšējās drošības stiprināšana un tieši caur atalgojumu, tur tā izpratne ir vienota."

NP: "Bet jautājums, ka tam būtu vajadzīgi 250 miljoni trīs gadu periodā vēl nav nests pie galda?"

Jurēvičs: "Kā es teicu, šis konkrētais plāns vēl nav apspriests koalīcijā. Ir bijušas iepriekšējās sarunas par nākamā gada budžetu, ka iekšlietu sistēmas atalgojumam ir jākāpj."

Atbildīgā Saeimas komisija rudenī raidījumam teica, ka lūgs ministrijai izstrādāt atalgojuma pieauguma shēmu iekšlietu sistēmās strādājošajiem.

Esošais plāns gan tapis pēc pašas ministrijas iniciatīvas un ar komisiju tas vēl nav pārrunāts. Tur paredz, ka par to budžeta pieņemšanas procesā būs garas diskusijas.

Raimonds Bergmanis, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas prieksšēdētājs (Apvienotais saraksts):  "Mēs par to runājām un arī es runāju no tribīnes budžeta apspriešanas laikā.

Arī no koalīcijas puses ir šis, arī Valsts prezidents to ir minējis, ka tā ir viena no galvenajām prioritātēm.

Es ļoti ceru, jo šīs gaidas ir lielas un mēs tiešām redzam, ka tas ir ļoti nepieciešams. Beidzot ir tie cipari redzami. Skaidrs, šobrīd redzami vien 253 miljoni, bet tad ir jāizlasa tālāk, ka tas uz trim gadiem tomēr."

Ministrijai nav mazāk ambicioza rezerves plāna, ja šis atbalstu negūs. Tur pauda gatavību pielāgoties un rīkoties ar finanšu līdzekļiem, kādus tiem galā varētu piešķirt.

Vai solītā milzīgā algas pieauguma vietā darbinieki atkal nebūs spiesti samierināties ar nieka 10% - atbildes pagaidām nevienam nav.

VIDEO: Raidījuma "Nekā Personīga" sižets