Baltijas valstis un Ziemeļvalstis nosoda Gruzijas parlamentā virzīto "ārvalstu aģentu" likumu

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Baltijas valstis un Ziemeļvalstis kopīgā paziņojumā norāda, ka tās ir atbalstījušas Gruzijas demokrātisko un ekonomisko attīstību jau kopš tās neatkarības atjaunošanas.

Valstis akcentē, ka pērn decembrī piešķirot Gruzijai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, ES parādīja, ka atbalsta Gruzijas tautas centienus. Gruzijai tika skaidri iezīmēts ceļš, lai uzsāktu iestāšanās sarunas un vēlāk arī iestātos ES, tomēr nesen Gruzijas varasiestādes ir izvēlējušās virzību, kas vieš bažas par Gruzijas nākotni Eiropā un liek tai šķēršļus.

Paziņojumā skaidrots, ka likumprojekts "Par ārvalstu ietekmes caurskatāmību", kas patlaban tiek izskatīts Gruzijas parlamentā, nav savienojams ar Eiropas normām un vērtībām. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ieskatā, ja likums tiktu pieņemts, to varētu izmantot, lai apklusinātu plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām ir būtiska nozīme, palīdzot Gruzijai virzībā uz dalību ES.

Paziņojumā akcentēts, ka Gruzijas iestāžu apgalvojumi, ka priekšlikums līdzinās ES tiesību aktu projektiem, ir nepamatoti un maldinoši. Valstis aicina Gruzijas politiskos līderus mainīt nostāju likumprojekta pieņemšanas jautājumā.

"Lēmums par dalību ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle. Gruzijas varasiestāžu pienākums ir izpildīt priekšnoteikumus, ja valsts vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Gruzijas varasiestāžu pret Rietumiem vērstā retorika nopietni apdraud Gruzijas izdarīto Eiropas izvēli. ES kandidātvalsts statusu Gruzijai piešķīra ar nosacījumu, ka tiks īstenotas deviņas [Eiropas Komisijas] rekomendācijas. Pašlaik Gruzijas iestādes nav sasniegušas vispārēju progresu šo rekomendāciju izpildē," norādīts paziņojumā.

Baltijas valstis un Ziemeļvalstis pauž vēlmi, lai Gruzija gūtu panākumus ceļā uz Eiropas un eiroatlantisko integrāciju, kā to vēlas lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju. Tāpat valstis pauž cerību, ka Gruzijas valdība izmantos šo vēsturisko iespēju, ko radījis ES paplašināšanās process, un atgriezīsies pie virzības uz iestāšanos ES.

Kā ziņots, desmitiem tūkstošu cilvēku pagājušajā nedēļā izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, protestējot pret likumu par "ārvalstu aģentiem".

Minēto likumu, kuru Grusijas parlaments apstiprinājis otrajā lasījumā, kritizējusi ES, ASV un Apvienoto nāciju organizācija.

Partija "Gruzijas sapnis" paziņoja, ka vēlas panākt likumprojekta parakstīšanu līdz maija vidum. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un jāparaksta valsts prezidentei.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.