Krievija un Baltkrievija šonedēļ izziņoja mācības, kurās tiks pārbaudīti nestratēģiskie kodolieroči un gatavība tos pielietot. Šī nebūt nav pirmā reize, kad Latvijas kaimiņvalstis uz Rietumu palīdzību Ukrainai reaģē ar kodolieroču žvadzināšanu. Kā neuzķerties uz agresorvalstu tukšajiem draudiem, bet izvērtēt notiekošo ar skaidru prātu? Situāciju komentē Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Mācības Baltkrievijā – atbilde Ukrainas atbalstam

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks skaidro, ka paziņojumi par šādu mācību īstenošanu ir atbilde Rietumvalstu centieniem atbalstīt Ukrainu.

"Krievija kopš kara sākuma Ukrainā centusies panākt pēc iespējas mazāku Rietumvalstu iesaistīšanos un pēc iespējas mazākas palīdzības sniegšanu Ukrainai. Sākotnēji tas strādāja diezgan labi, tomēr ieroču piegādēm, kas bijušas arī pirms kara sākuma prettanku ieroču formā, ir bijusi augšupejoša tendence."

Līdz ar to Krievija zaudē savu spēju atturēt sabiedrotos no palīdzības sniegšanas Ukrainai. Un tā Kremlim ir liela problēma, jo Krievija nespēj konkurēt ar Rietumu kopējo militāro jaudu, kas ir krietni lielāka.

"Tas, ko Krievija dara šobrīd un ko arī apstiprinājis Putins, proti, šīs mācības – tās tiek īstenotas kā atbilde uz pēdējā laika Rietumu valstu rīcību un politiķu paziņojumiem."

Komentāri
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp