VIDEO ⟩ Aiz priekškara: Naidīgās Baltijas valstis un asiņainās Lieldienas bez aizlūguma par mieru (1)

Līdztekus Zaharovas paziņojumiem preses brīfingā Krievijas Ārlietu ministrija 5. maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka "Baltijas valstu naidīgā līnija novedusi pie tā, ka lielākā daļa to sakaru ar Krieviju ir sarauti", svētdien publicētajos izteikumos norādīja Krievijas Ārlietu ministrija, brīdinot arī, ka Maskava atbildēs ar asimetriskiem pasākumiem.

Šāda ir Krievijas reakcija uz Baltijas valstu ārlietu ministru paziņojumiem, ka Ukrainas triecieni pa Krimas tiltu būtu pilnībā leģitīmi.

Zaharovas meli Gebelsa stilā

Zīmīgi, ka Zaharova savu brīfingu sāka ar atskatu pagātnē, lai kārtējo reizi dēmonizētu Ukrainu, parādot to kā nacistisku valsti, kas apzināti izvērsusi genocīdu pret krievvalodīgajiem.

Viņa atkārtoja jau neskaitāmas reizes paustās manipulācijas ar patiesiem notikumiem, metodiski pasniedzot reāli notikušo prokrievisko kaujinieku uzbrukumu neitralizēšanu kā ukraiņu represijas pret neapbruņotiem krievvalodīgajiem.

"Es vēlētos koncentrēties uz konkrētu datumu. Ikviens, kurš uzskata sevi par cilvēku, nevar nejust tā ietekmi. 2024. gada 2. maijā apritēja desmit gadi kopš traģiskajiem notikumiem Odesā.

Todien, protofašistisku ideju vadīti, ukraiņi sarīkoja asiņainas represijas pret tiem, kas iebilda pret Maidana valdības apvērsumu, Kijivas jaunās valdības politiku un nikno agresīvo nacionālismu.

Tie, kas uzstājās pret to visu, droši vien saprata, kur tas var novest," – tie bija pirmie Zaharovas runas teikumi. Runa ir par 2014. gada traģēdiju Odesā, kad Arodbiedrību namā sadega 48 cilvēki, tā sauktie prokrieviskie aktīvisti.

Te gan jāpaskaidro, ka nams nodega pašu prokrievisko aktīvistu izraisītu savstarpēju sadursmju apstākļos, un tā nebija ukraiņu veikta miermīlīgu iedzīvotāju sadedzināšana.

"Desmit gadus Krievijas propaganda ir izmantojusi ugunsgrēku Arodbiedrību namā, lai post factum attaisnotu Krimas aneksiju un atbalstu pašpasludinātajām "tautas republikām", kā arī lai izplatītu pret ukraiņiem vērstu noskaņojumu Krievijā.

Turklāt Krievijas diplomāti regulāri organizēja izstādes, konferences un apaļā galda diskusijas, kā arī no starptautisko organizāciju tribīnēm sludināja, ka Odesā "neonacistu bandas" īsteno "civiliedzīvotāju genocīdu"," traģisko notikumu atceres dienā raksta Krievijas opozīcijas izdevums "Meduza"

"Krievijas TV Odesas arodbiedrību namu nekavējoties sāka salīdzināt ar Hatiņu (Baltkrievijas ciematu, kuru 1943. gadā nacistiskās Vācijas rindās karojošie ukraiņi un krievi nodedzināja kopā ar tā iedzīvotājiem).

Šis, starp citu, bija viens no agrīnākajiem gadījumiem, kad apelēšana pie Lielā Tēvijas kara piemiņas tika izmantota kā paņēmiens, kas paredzēts, lai skatītājos modinātu ne tik daudz bēdas un godbijību, cik dusmas.

Šīs kampaņas laikā tika izmestas tik dažādas un bieži vien pretrunīgas versijas par notikušo, ka skatītājiem nebija iespējas atšķirt faktus no izdomājumiem.

Viņi teica, ka "Labējā sektora" pārstāvji iebruka ēkā, nogalināja, izvaroja, spīdzināja un sadalīja gabalos vīriešus, sievietes un bērnus.

Ugunsgrēks tika raksturots kā "plānots slaktiņš", pirms kura tika dota "iznīcināšanas pavēle", kā arī "rituāla slepkavība" un "īpaša sātaniska operācija".

Bija arī stāsts par grūtnieci, kas it kā tika sadedzināta dzīva - analogs viltus stāstam par "krustā sisto zēnu", kas parādījās dažus mēnešus vēlāk.

Dezinformācijas pētnieki uzskata, ka propagandistu sarunu šovi normalizēja radikālas pret Rietumiem un Ukrainu vērstas pozīcijas, kā arī veicināja atbalstu pašpasludinātajām "tautas republikām" Doņeckas un Luganskas apgabalos," raksta "Meduza".

Un patiesi, arī šajā preses brīfingā Zaharova notikušo Odesā salīdzināja ar Hatiņu.

Viņas interpretācijā "krievvalodīgā un brīvību mīlošā Odesa" bija kā ērkšķis acī "Kijivas režīmam", tādēļ tas tik nežēlīgi vērsās pret "miermīlīgiem demonstrantiem", kas tikai esot aizstāvējuši savas tiesības un valodu.

Tas, ka "miermīlīgie demonstranti" patiesībā bija kaujinieki un no Arodbiedrību nama tika apšaudīti Maidana aizstāvji, minēts, protams, netika.

Elpu aizraujoši Zaharovas meli bija saistīti ar vēl vienu traģēdiju, kuru propagandiste ideoloģiski izvaroja.

"9. maijā tiek atzīmēta vēl viena traģiska gadadiena: pirms desmit gadiem 9. maijā ukraiņu kaujinieki no diviem soda bataljoniem – Azovas un Dņipras (abi ir aizliegti Krievijā) – Mariupolē slaktēja policistus par atteikšanos pakļauties Kijivas režīmam un izpildīt noziedzīgas pavēles.

Pavēle bija izklīdināt vietējos iedzīvotājus, kuri pulcējās, lai atzīmētu Lielās uzvaras gadadienu.

Nacisti, kuru bija vairāk nekā policistu, mēģināja uzbrukumā ieņemt pilsētas policijas nodaļu, apšaudot personālu, kas bija iebarikādējies.

Vietējie iedzīvotāji steidzās viņiem palīdzēt, taču nespēja apturēt Banderas atbalstītājus, kuri atklāja uguni uz neapbruņotajiem cilvēkiem.

Nežēlības turpinājās arī 10. maijā. Desmitiem cilvēku tika nogalināti un vairāk nekā simts ievainoti. Mēs patiesi jūtam līdzi Mariupoles iedzīvotājiem un apbrīnojam viņu gribasspēku un drosmi, ko asiņainajam Kijivas režīmam nav izdevies salauzt.

Pēc astoņus gadus ilgas neonacistu okupācijas un terora Mariupole atkal ir brīva, un 2022. gada septembrī nobalsoja par atgriešanos Krievijā, tāpat kā citas Doņeckas Tautas Republikas pilsētas un ciemati.

Mēs esam pārliecināti, ka Mariupoli gaida progresīva attīstība un labklājība nākotnē," derdzīgus melus sludināja Zaharova.

Patiesībā šajā dienā konfliktu izprovocēja Maskavas atbalstīto separātistu kaujinieku uzbrukums Mariupoles iekšlietu pārvaldes ēkai.

Savukārt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā krievi Mariupoli bombardēja tik nežēlīgi, ka pilsēta ir pārvērsta gruvešos un kalpo kā simbols civilo objektu un dzīvojamo namu iznīcināšanas politikai, ko daudzās apdzīvotās vietās Ukrainā ir veikuši un joprojām veic Krievijas iebrucēji.

No Krimas tilta līdz Moldovai

Vesela sadaļa Zaharovas runā bija veltīta Rietumvalstu līderu izteikumiem, ka triecieni Krimas tiltam ir leģitīmi.

"Mēs vēlamies vēlreiz pateikt Vašingtonai, Londonai un Briselei, ka jebkura agresīva rīcība pret Krimu ne tikai neizdosies, bet arī izraisīs destruktīvu atbildes triecienu," uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāve.

Vienlaikus Zaharova klāstīja, ka Krievijas tiesas turpina pasludināt spriedumus, pamatojoties uz Krievijas Izmeklēšanas komitejas savāktajiem pierādījumiem, lai sauktu Ukrainas neonacistus pie atbildības par smagiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.

Savukārt par britu premjera Deivida Kemerona teikto, ka "Ukraina drīkst izmantot britu ieročus triecieniem Krievijas iekšienē", Zaharova norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kāds Rietumu politiķis ir tik atklāti atzinis to, kas jau sen ir bijis labi zināms noslēpums lielākajai daļai pasaules valstu: ka Rietumi veic slēptu karu pret Krieviju ar ukraiņu rokām."

Zaharovas runā izskanēja daudzas Moldovai draudīgas un nepatīkamas tēzes, kas liecina, ka šī valsts varētu būt nākamais agresora upuris, ja vien Krievija Ukrainā netiks sakauta.

"Rietumi pārvērš šo nāciju par tās bezierunu vergu. Mēs turpinām sekot līdzi notikumiem Moldovā.

Tās pašreizējie vadītāji, kas sevi kolektīvi uzskata par rumāņiem, nevis moldāviem, īsteno iekšzemes represiju politiku, kas veidota pēc Ukrainas un Baltijas valstu politikas un kuras mērķis ir pārvērst republiku par bezspēcīgu ES un NATO piedēkli," uzsvēra Zaharova.

Lieldienu militārisms

Atspoguļojot pareizticīgo Lieldienu svinēšanu, bija redzams, ka svinēšanas patoss ir izteikti militāri iekrāsots.

Nekādas lūgšanas par mieru netika izteiktas. Krievijas patriarhs Kirils Lieldienu nakts dievkalpojumā cita starpā pauda:

"Mēs lūdzam Kungu sargāt mūsu zemes svētās robežas. Mēs lūdzam par varas iestādēm un armiju, par tiem, kuri šodien, miera laikā, zaudē savas dzīvības, aizstāvot Tēvzemi".

Faktiski šie Kirila vārdi visiem ticīgajiem nodeva vēstījumu, ka Krievija ir briesmās un tā ir jāaizstāv.

Aizlūguma vārdi sargāt " mūsu zemes svētās robežas" nozīmē, ka tām ir apdraudējums no "nelietīgajiem" Rietumiem.

Vērojot propagandistu darbu, var tikai skumji novērtēt, cik virtuozi agresoru plašām tautas masām iespējams padarīt par brīvības cīnītāju un iebrukumu iztēlot par aizstāvēšanos.

Lieldienu sižeti pārsvarā bija no frontes un okupētajām teritorijām, krievu karavīri tika rādīti kā viskrietnākie kristieši pasaulē, kuri kaujas apstākļos ar asarām acīm atzīmē Lieldienas.

Šie kristiešu svētki bija labs iemesls, lai vēlreiz visiem krieviem uzsvērtu, ka tieši Krievija ir kristīgās pasaules pēdējā aizsargbarjera pret "sātanismu un nešķīstību", kas valda Rietumos.

Tikmēr laikraksts "The Guardian" par Krievijas Lieldienu dievkalpojumiem raksta, ka "drūmas, politiskas nokrāsas ceremonijas notika laikā, kad Krievija palaida bezpilota lidaparātus, ievainojot vismaz sešus cilvēkus, ieskaitot bērnu, un amatpersonas paziņoja, ka Krievijas raķetes triecienā Ukrainas austrumu Doņeckas apgabalam tika nogalināti divi cilvēki".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023