2023. gada augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekiem varētu izmaksāt 1,135 miljonus eiro

Noteikumu projekta anotācijā minēts, ka kopumā Lauku atbalsta dienestā (LAD) saņemti 337 paziņojumi, kuros cietušā lauksaimniecības kultūru platība kopā veido 19 046 hektārus jeb 21% no kopējās deklarētās platības valstī. No šīs platības 95% aizņem kultūras, kuras varēja apdrošināt un kurām no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt kompensāciju 50% apmērā par apdrošināšanas polises iegādi.

No kopējās cietušās platības 51% jeb 9796 hektāri platību bija apdrošinātas, bet 49% jeb 9250 hektāru platību nebija apdrošinātas. No neapdrošinātajām platībā 10% jeb 905,03 hektāri aizņem augļi, ogulāji, dārzeņi un zālāji, bet 90% jeb 8345,96 hektāri - graudaugi, tauriņzieži un eļļas augi.

Pamatojoties uz lauksaimniecības bruto seguma datiem par 2022.gadu, tas ir, periodu, kurā radās izdevumi negaisā un krusā bojā gājušo sējumu ierīkošanai un stādījumu kopšanai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aprēķināja ieguldījumu apmēru negaisos cietušo kultūraugu platībās, par kurām tika sniegts paziņojums LAD. Kā teikts anotācijā, šajā aprēķinā ir iekļautas tās izmaksas, kas bijušas līdz brīdim, kad sējumi un stādījumi ir cietuši no negaisa un krusas, - par sēklu, doto mēslojumu, lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un īstenotajām darbībām ar tehniku.

LLKC aprēķinātais vidējais ieguldījumu apmērs negaisos cietušajiem graudaugiem viedo 925 eiro par hektāru, tauriņziežiem - 529 eiro par hektāru, eļļas augiem - 813 eiro par hektāru, zālājiem - 102 eiro par hektāru, dārzeņiem - 2534 eiro par hektāru, augļiem, ogām, ilggadīgiem stādījumiem - 2484 eiro par hektāru, nelielas platības - 4585 eiro par hektāru.

Ņemot vērā LAD apzinātos krusas un negaisa postījumus un LLKC izdarītos aprēķinus, kopējais zaudējums lauksaimniekiem veido 7 959 294 eiro.

Kā uzsver ZM, ņemot vērā 2023.gada pieredzi saistībā ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, ministrija ir uzsākusi diskusijas ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem par iespēju ieviest riska fondu ar obligātu maksājumu. Tādējādi nākotnē nebūtu jāparedz valsts atbalsts šādos gadījumos, atzīmē ministrijā.

Lai atbalsts būtu mērķēts un virzīts uz tirgus orientējošiem lauksaimniekiem, bet tajā pašā laikā netiktu degradēta valsts īstenotā apdrošināšanas sistēma un veicinātu kultūraugu sējumu platību apdrošināšanu nākotnē, kā arī pēc iespējas tiktu samazināts administratīvais slogs lauksaimniekiem, noteikumu projektā noteikti vairāki atbalsta saņemšanas kritēriji. Tostarp atbalstu plānots piešķirt lauksaimniekam, kas par postījumiem sniedzis paziņojumu LAD, atbalsts tiks piešķirts par platībām, kas nebija apdrošinātas, kā arī tiem lauksaimniekiem, kuru negaisā un krusā cietusī graudaugu, tauriņziežu un eļļas augu platība veido vismaz 90% no kopējās attiecīgās kultūras deklarētās platības.

Tāpat noteikumu projektā atrunāts nosacījums, ka atbalstu piešķirs tām platībām, par kurām nav saņemts cits atbalsts vai atlīdzības maksājums.

ZM paredz, ka atbalstam pieteiksies 133 pretendenti. Pieņēmuma pamatā ir prasība par atbilstību noteiktiem kritērijiem. Kompensācijas apmērs tiks noteikts individuālā līmenī, balstoties uz LAD veikto apkopojumu par iesniegtajiem paziņojumiem par negaisos cietušajiem kultūraugu platībām un aprēķinātajām atbalsta likmēm.

Jau ziņots, ka pērn 7.augustā Latviju šķērsoja aukstā gaisa fronte, līdz ar to siltajā un mitrajā gaisa masā veidojās spēcīgi negaisa mākoņi, kas sev līdzi nesa ekstremāli stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Zemgali un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nodarot Dobeles novadā.

Novembrī vētrā cietušie lauksaimnieki tikās ar ZM pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus saimniecību stabilizēšanai pēc vētras.