Polijas tiesnesis bēg uz Baltkrieviju, lūdzot patvērumu (6)

Tomass Šmidts ir Varšavas provinces administratīvās tiesas tiesnesis, un kopā ar bijušo sievu abi iesaistīti pretrunīgi vērtētā lietā, kurā bijušās valdības laikā ar Tieslietu ministriju saistītas personas tika apsūdzētas nomelnošanas kampaņā pret tiesnešiem, kas kritizēja veiktās tiesu sistēmas reformas.

"Tā kā nepiekrītu varas iestāžu politikai un rīcībai, biju spiests pamest savu dzimteni un pašlaik uzturos Baltkrievijā," Šmidts rakstīja vietnē Telegram. Rakstam pievienojis attēlu, kur redzams Minskā.

"Mani vajāja un iebiedēja par manu neatkarīgo politisko nostāju," viņš turpināja. "Es izsaku savu protestu pret Polijas varas iestādēm, kuras ASV un Lielbritānijas ietekmē ved valsti uz karu".

"Polijas tauta atbalsta mieru un labas kaimiņattiecības ar Baltkrieviju un Krieviju," piebilda tiesnesis. "Tāpēc es esmu Minskā un esmu gatavs teikt patiesību."

Pēc tam Šmidts sniedza preses konferenci Baltkrievijas valsts ziņu aģentūras "BelTA", kas darbojas kā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma propagandas rupors, galvenajā mītnē. Viņa izteikumi lielā mērā sasaucās ar Minskas valdības retoriku.

Tiesnesis atkārtoja savus apgalvojumus par to, ka Polijā viņš tiek vajāts, raksturoja Baltkrieviju kā "atvērtu un draudzīgu valsti" un slavēja Lukašenko kā "ļoti gudru vadītāju", kurš ir "daudz darījis, lai saglabātu mieru mūsu reģionos", ziņo "BelTA". Viņš arī apsūdzēja Rietumus, ka tie "cenšas iznīcināt Baltkrieviju".

Konferences laikā Šmids paziņoja, ka iesniedz atlūgumu no tiesneša amata un lūdz Baltkrievijas varasiestādes nodrošināt viņam aizsardzību.

Arī poļu karavīrs Emīls Čečko 2021. gadā aizbēga uz Baltkrieviju, lūdzot patvērumu. Nākamajā gadā Baltkrievijas iestādes paziņoja, ka viņš ir atrasts miris, pakārts savā mājā Baltkrievijā.

2019. gadā atklājās, ka tiesnešu grupa, tostarp Šmidta, internetā rīkoja apmelojumu kampaņu pret tiesnešiem, prokuroriem un citiem, kas iebilda pret toreizējās valdības politiku. Šo grupu, iespējams, koordinēja tieslietu ministra vietnieks Lukašs Piebjaks.

Šajā notikumā, ko Polijas plašsaziņas līdzekļi nodēvēja par "naida operāciju", tika izmantoti sociālo plašsaziņas līdzekļu konti, tostarp konts, kuru vadīja Šmidta toreizējā sieva Emīlija, lai nomelnotu oponentus.

Emīlija vēlāk kļuva par ziņotāju, kas plašsaziņas līdzekļiem atklāja informāciju par šo operāciju. Pats Šmidts 2022. gadā ziņu portāliem "Onet" un "OKO.press" atzina savu lomu šajā kampaņā un atvainojās par to.

Polijas un Baltkrievijas attiecības pēdējos gados ir bijušas saspīlētas. 2020. gadā Polija sāka uzņemt baltkrievu bēgļus, apspiežot protestus pret Lukašenko pasludināto uzvaru prezidenta vēlēšanās. Valdība stingri atbalstīja demokrātisko Baltkrievijas opozīciju.

No 2021. gada Baltkrievija sāka palīdzēt desmitiem tūkstošu migrantu un bēgļu - galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Āfrikas - mēģināt šķērsot Polijas robežu, ko Polijas valdība un ES iestādes nosauca par "hibrīduzbrukumu".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas notika ar Baltkrievijas atbalstu, spriedze starp Varšavu un Minsku ir vēl vairāk saasinājusies.