Ijabs intervijā ieskicē Eiropas Savienības atpalicības iemeslus (1)

Politiķa ieskatā, pasaules līderiem - ASV - ir vienots tirgus un lielais inovāciju potenciāls cita starpā rodas no tā, ka tā patiešām ir viena vienota ekonomiska telpa, savukārt Eiropā tā vēl nenotiek.

Eiroparlamentārieša ieskatā, liela problēma ir arī fragmentētais banku sektors. Ijabs norādīja, ka Latvijas gadījumā banku sektorā ir ļoti ierobežota konkurence, jo bankas strādā vietējam tirgum, ir arī sarežģīta struktūra ar māšu un meitu bankām.

"Vienota, konsolidēta banku tirgus nav. Tas attiecas arī uz kapitāla tirgiem. Eiropā atšķirībā no ASV privātpersonas īpaši neiegulda akciju un obligāciju tirgos tāpēc, ka mums nav viena vienota tirgus. Tās ir problēmas, kas diemžēl ir diezgan uzkrītošas, jo tas ir tieši saistīts ar to, kā mūsu uzņēmumi var piesaistīt līdzekļus," sacīja politiķis.

Runājot par inovāciju potenciālu, EP deputāts saskata virkni problēmu, piemēram, viena no tām ir nespēja pārvērst komercializējamos projektos zinātnes sasniegumus. Ijabs akcentēja, ka ASV un Ķīna iet diezgan strauji pa priekšu. Viņaprāt, tas ir jautājums arī par ES dalībvalstu izglītības sistēmām, jo Eiropā nav vienas noteiktas pieejas diplomu atzīšanai, vienas noteiktas pieejas kvalifikācijas atzīšanai.

"Tāpēc Eiropas Komisija tikko nāca klajā ar "Eiropas diploma" iniciatīvu, kas iecerēta kā mēģinājums aicināt dalībvalstu augstskolas ciešāk sadarboties stratēģiski svarīgajās nozarēs, vienlaikus paļaujoties uz augstskolām, nacionālo akreditāciju dot šos Eiropas diplomus, kuri būtu vienlīdz respektēti un atzīti jebkurā vietā Eiropā, kur tas būtu nepieciešams," teica EP deputāts.

Viņš pieminēja arī zinātnes un inovāciju programmu "Apvārsnis Eiropa", kas patlaban ir tādā kā pusceļā, jo tā darbojas līdz 2027.gadam. EP deputāts uzsvēra, ka programma ir 100 miljardu eiro flagmanis Eiropas zinātnē un inovācijās, kur arī latviešu zinātnieki aktīvi piedalās, piemēram, gan saistībā ar kvantu datoriem ar Kvantu datorzinātnes centra pētnieku grupas vadītāju Andri Ambaini priekšgalā. Tāpat programmā piedalās Organiskās sintēzes institūts, Cietvielu fizikas institūts un citi.

"Mums ir savas pērles, un tās ir jāsargā, jāmēģina palielināt viņu lomu Eiropā. Tas būs darbs arī Latviju pārstāvošajiem deputātiem nākamajā EP sasaukumā. Būsim godīgi, tur ir lietas, kuras ir jāizdara Eiropas līmenī, bet ir lietas, kuras ir jāpaveic arī Latvijas līmenī, pirmkārt, mums pašiem ir jāsāk nopietni domāt par zinātni un inovācijām," uzsvēra politiķis.

Pēc viņa paustā, ja paskatās uz pēdējā laika cipariem, tad aina ir skumja, jo Latvijā liela privātā biznesa interese par inovācijām un valsts finansējums palielinās tikai inflācijas ietekmē. Viņš pauda vēlmi, lai "Erasmus+" un citas apmaiņas programmas tiktu pienācīgi finansētas un cilvēkiem būtu iespēja baudīt eiropeisku izglītību, un piedalīšanās "Erasmus+" programmās kļūtu par normu.

"Tāda jauna drosmīga ideja ir tāda, ka, iespējams, "Erasmus+" programmai vajadzētu atbalstīt ne tikai studentus, bet arī talantīgos Latvijas jauniešus, kuri grib pabeigt studiju programmu kādā citā Eiropas valstī un iegūt tur diplomu. Liela problēma ir uzturēšanās izdevumi. Latvijā ir daudz talantīgu jauniešu, kas var iestāties augstskolās, piemēram, Amsterdamā vai Parīzē, bet bieži vien izaicinājums ir nevis studiju maksa, bet gan lielās dzīvošanas izmaksas. Savukārt Latvijas bankas studējošā kredītus dod tikai tiem jauniešiem, kas studē Latvijā," teica politiķis.

Viņaprāt, būtu vērts domāt par jauniem finanšu instrumentiem, kā atbalstīt jaunos, talantīgos studentus, lai viņi varētu saņemt kvalitatīvu izglītību. Ijabs secināja, ka no Eiropas programmām zinātnē un inovācijās varēs pilnībā saņemt visus iespējamos labumus tika tad, ja mēs paši sāksim Latvijā pret no nopietni izturēties.