Ierosina kasācijas tiesvedību otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā starp attaisnotajām personām ir arī Šlesers (2)

Pašlaik izskatīšanas datums vēl nav zināms.

Par apgabaltiesas spriedumu tika saņemts prokuratūras protests. Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa nav ievērojusi tiesisko regulējumu un judikatūrā paustās atziņas attiecībā uz pierādīšanu. Tiesa vairākus valsts apsūdzības izmantotos pierādījumus nepamatoti pasludinājusi par neattiecināmiem uz izskatāmo lietu, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka nozīmīgu apstākļu vērtējumā un konstatēšanā tiesa bez pamata nekritiski un izšķirīgi vadījusies vien no pašu apsūdzēto liecībām. Tiesa neesot vērtējusi vairākus valsts apsūdzības norādītos pierādījumus, tāpat lietā savāktos pierādījumus vērtējusi virspusēji un fragmentāri, atsevišķus pierādījumus vērtējusi arī neatbilstoši to saturam. Valsts apsūdzības ieskatā, tiesa pierādījumus nav vērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Šādi pārkāpumi spriedumā konstatējami tādā mērā, ka tiesa nonākusi pie nepamatotiem un kļūdainiem atzinumiem izskatāmās lietas visos būtiskajos jautājumos, kuri attiecas uz celtajām apsūdzībām, tostarp arī nepamatoti secinājusi, ka apsūdzētie nav veikuši apsūdzībā norādītās darbības, lai, ar viltu un izmantojot uzticēšanos, zemes ciparu televīzijas ieviešanas projektā un līgumattiecībās ar SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) prettiesiski un nepamatoti iesaistītu SIA "Hannu Digital", un tādējādi varētu iegūt "Tet" finanšu līdzekļus, un ka "Tet" noslēgtais līgums ar "Hannu Digital" nav radījis nepamatotas izmaksas un tādējādi arī mantisku zaudējumu "Tet".

Tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu, kas nosaka atbildību par krāpšanu, nonākot pie nepamatota un kļūdaina secinājuma, ka nav noticis minētā Krimināllikuma panta paredzētais noziedzīgais nodarījums, uzskata prokuratūra.

Tiesa arī neesot ievērojusi Kriminālprocesa likumā noteikto regulējumu attiecībā uz tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, vienlaikus nepareizi piemērojot arī Krimināllikuma 318. pantu, kas nosaka atbildību par valsts amatpersonas tīšam darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu vai izraisījušas smagas sekas.

Valsts apsūdzības ieskatā, Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams, un, izskatot lietu kasācijas instances tiesā, tā nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.

Iepriekš prokurors debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram - 60 000 eiro sodu katram, Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Meisītim - 45 000 eiro sodu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma attaisnot vairākus apsūdzētos arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lieta, taču prokurors ir iesniedzis protestu Augstākajā tiesā. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

Rīgas apgabaltiesā atrodas arī no tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas izdalītais kriminālprocess pret bijušo "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekli Andreju Zabecki.