Ukrainā nogalināts Krievijas izlūkdienesta kapteinis, kurš Čečenijā nogalināja civiliedzīvotājus (2)

Izdevumam "Novaya Buryatia" šo informāciju sniedzis bijušais Militārā personāla arodbiedrības "Aizsardzība" priekšsēdētājs. Publikācijā nav atklātas sīkākas detaļas par Uļmana nāves apstākļiem.

2007. gada jūnijā Ziemeļkaukāza apgabala militārā tiesa Rostovas apgabalā Uļmanam par civiliedzīvotāju nogalināšanu Otrā Čečenijas kara laikā piesprieda 14 gadu cietumsodu. Uļmans sodu izcieta augstas drošības kolonijā. 

Uļmanam sods tika piespriests aizmuguriski, jo viņš un citi apsūdzētie tā gada aprīlī pazuda. Visi apsūdzētie tika iekļauti federālajā meklēto noziedznieku sarakstā. 

Krimināllieta pret Uļmanu un vēl vairākām personām ierosināta saistībā ar 2002. gada janvāra notikumiem Šatojas apgabalā Čečenijā. GRU 641. specvienības izlūku grupa Uļmana vadībā apšaudīja automašīnu, kuras vadītājs noraidīja viņu prasību apstāties. 

Apšaudes laikā bojā gāja viens no automašīnā esošajiem čečeniem, kurš strādāja par kādas vietējās skolas direktoru, bet vēl divi tika ievainoti. Vēlāk tika konstatēts, ka upuri bija nevis kaujinieki, bet gan civiliedzīvotāji. 

Sākotnējais operācijas mērķis bija sagūstīt kaujinieku vārdā Hatabs, kurš kopā ar 15 kaujiniekiem slēpās kādā Čečenijas ciemā.

Ulmans par notikušo informēja grupas vadību, tās amatpersonas atbildēja, ka visi automašīnā esošie cilvēki jānogalina. Kā vēsta Krievijas neatkarīgais izdevums "Novaja Gazeta", pavēli devis majors Aleksejs Pereļevskis.

Uļmans Pereļevskim trīs reizes lūdzis pavēli atkārtot. Pēc tam desantnieki nošāva visus automašīnā esošos cilvēkus un viņu līķus sadedzināja. Tika nogalināti seši čečeni: septiņu bērnu māte Zainala Javathanova, viņas brāļadēls Magomeds Musajevs, ciema skolas direktors Saids-Magomeds Aļashanovs un skolotājs Abduls-Vahabs Satabajevs, mežsargs Šahbans Bakhajevs un šoferis Hamzats Tuburovs

Javathanova traģēdijas laikā bija stāvoklī.

Ziemeļkaukāza militārā tiesa Pereļevskim piesprieda deviņu gadu cietumsodu. 2004. gada aprīlī un 2005. gada maijā tiesa divas reizes attaisnoja desantniekus, skaidrojot, ka viņi darbojušies kaujas apstākļos un izpildījuši pavēles. Krievijas Augstākā tiesa abas reizes attaisnojošo spriedumu pēc cietušo radinieku lūguma atcēlusi.