Pētnieki noskaidrojuši patieso zemūdenes "Titan" traģēdijas iemeslu (7)

Pagājušā gada jūnijā pieci cilvēki gāja bojā, kad kuģis "OceanGate" ienira tūkstošiem metru dziļumā, lai apmeklētu "Titānika" vraku.

Kontakts ar zemūdeni tika zaudēts 18. jūnijā, sākās vērienīga meklēšana, par kuru plaši ziņoja internetā.

Tomēr 22. jūnijā, kad kuģa skābekļa krājumi būtu beigušies, tika atklāts atlūzu lauks, un tika apstiprināts, ka "Titan" iznīcināja katastrofāla implozija.

Valdē bija Hamišs Hārdings, Pols Anrī Nargeolets, Šahzada Dauds, Sulemans Dauds un "OceanGate" vadītājs Stoktons Rašs. Hjūstonas Universitātes pētnieki nesen publicēja pētījumu zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", izklāstot savu teoriju par to, kāpēc zemūdene sabruka.

Tiek uzskatīts, ka pieci vīrieši, kas atradās zemūdenē "Titan", varētu būt kļuvuši par "mikroizsprieguma" upuriem.

Pētnieki izvirzīja teoriju, ka nelielas nepilnības "plānsienu konstrukcijā", iespējams, ar katru braucienu uz "Titāniku" bija kļuvušas arvien trauslākas, līdz beidzot 18. jūnijā, liktenīgajā braucienā, kad zemūdenei visapkārt bija "milzīgs okeāna spiediens", tā beidzot padevās.

Eksperti pārbaudīja, kā puslodes apvalks ir jutīgāks pret izlieci. Viņi izpētīja mikroizlieces iespējamību, pamatojoties uz zemūdenes formu, izmantojot datorsimulācijas.

Viens no pētījuma autoriem un Būvniecības un vides inženierzinātņu katedras vadītājs Roberto Ballarini to paskaidroja laikrakstam "New York Post":

"Tas ir visvienkāršākais skaidrojums: jūs paņemat garu spageti un ar diviem pirkstiem uzspiežat uz tā. Kas notiks? Tas izlieksies, tas salūzīs."

"Tas ir izliekums – kad jūs kaut ko saspiežat un tas ievērojami deformējas, jo tā ir nestabilitāte."

Pētnieks gan uzsvēra, ka viņu pētījumā netika tieši pārbaudīts, vai mikroizspiešana ir veicinājusi "OceanGate" zemūdenes imploziju, bet gan tika aplūkoti līdzīga materiāla un formas kuģi.

Kā ziņots, pirms liktenīgā brauciena zemūdene "Titan" bija ienirusi vairāk nekā 50 reizes, nepiedzīvojot nekādas problēmas. Taču tiek izvirzīta teorija, ka katrs no šiem braucieniem varētu būt izraisījis korpusa bojājumus, kas kļūst aizvien lielāki. Ballarini piebilda, ka ekspertiem būtu jāapsver iespēja, ka oglekļa ugunsdrošā kompozītmateriāla korpuss ir kaut kādā veidā sabojājies.

Amatpersonas joprojām pēta pierādījumus, kas tika veiksmīgi izcelti no zemūdenes "Titan" vraka.

Kā jau vēstīts, pērn 18. jūnijā netālu no "Titānika" vraka atrašanās vietas pazuda sakari ar zemūdens kuģi "Titan" kurā atradās pieci cilvēki. Kompānija "OceanGate" 22. jūnijā paziņoja, ka visi pieci zemūdens kuģī esošie cilvēki ir gājuši bojā. Avārijas cēlonis bija kuģa implozija. Ārvalstu mediji apskata, ko pasaule var mācīties no šī traģiskā negadījuma.

Pēc tam, kad 1912. gadā "Titāniks" nogrima savā pirmajā ceļojumā pāri Atlantijas okeānam, valdības abās okeāna pusēs rūpīgi izvērtēja, vai varēja darīt vairāk, lai aizsargātu aptuveni 2200 cilvēkus, tostarp vairāk nekā 1500 bojāgājušos.

Rezultātā tika pieņemta Konvencija par dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). Tā tika pieņemta 1914. gadā un ir spēkā līdz mūsdienām. Lielākā daļa no konvencijas satura tapusi tieši "Titānika" traģēdijas seku apzināšanas rezultātā.

Pēc zemūdens kuģa "Titan" traģēdijas eksperti saka, ka tā varētu likt atkārtoti pārskatīt noteikumus par okeāna izpēti. It īpaši tos, kas regulē jaunāko dārgās klases tūrismu, ko praktizē "OceanGate" un līdzīgi uzņēmumi.

Mācības no "Titan" – jūrniecības eksperti un vēsturnieki ir atzīmējuši, ka "Titan" zemūdens kuģis kursēja, neievērojot  "Titānika" katastrofas rezultātā rakstītos noteikumus, un tam nebija jāatbilst stingrajām drošības prasībām, jo ​​tas darbojās starptautiskos ūdeņos.

"Ir pilnīgi iespējams, ka "Titan" traģēdija patiešām varētu būt katalizators lielākam regulējumam zemūdens kuģu jomā," sacīja Pērs Vimmers, dāņu filantrops un piedzīvojumu meklētājs.