Mediji: izmeklētāji atklāj, kā un ar ko tika uzspridzināts Krimas tilts (13)

Izmeklētāji esot noskaidrojuši, ka plēve uz 22 paletēm svēra 22,7 tonnas. Tā tika nosūtīta no Odesas uz Bulgārijas pilsētu Rusē. No turienes tā devās uz Poti, Gruzijā, un pēc tam uz Erevānu. Transaljanas terminālī krava tika muitota, nomainot dažus pavaddokumentus.

4. oktobrī krava tika ievesta pāri Gruzijas-Krievijas robežai Augšlāras kontrolpunktā, un divas dienas vēlāk tā tika nogādāta vairumtirdzniecības noliktavā Armavirā (Krasnodaras novads).

Tur paletes iekrāva automašīnā "International ProStar" ar piekabi, ko vadīja Krievijas pilsonis Mahirs Jusubovs. Autovadītājs, iespējams, nezināja par plāniem, un viņam vajadzēja nogādāt to no Uļjanovskas "TEK-34 LLC" uz Simferopolē reģistrētās "Extra LLC" adresi.

Lietas materiālos norādīts, ka šāda sarežģīta pārvietošanās bija nepieciešama, lai mazinātu drošības spēku pastiprināto uzmanību pret kravu. Saskaņā ar Krievijas ekspertu sniegto informāciju sprāgstvielu maisījuma detonēšanai tika izmantots ārvalstīs ražots sprāgstvielu maisījums, kura pamatā ir RDX.

Detonatoru, kas arī bija paslēpts zem plēves, iedarbināja GPS navigatora signāls "brīdī, kad tika šķērsots iepriekš noteikts maršruta punkts" autoceļa Novorosijskas-Kerčas posma 156. kilometrā.

Sprādziena rezultātā sabruka divi tilta laidumi, kas savieno 235. un 236. tilta balstu, un tika bojāti 17 kravas vilciena cisternvagoni. Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja uzskata, ka šo sprādzienu organizēja Ukrainas Drošības dienests.

Britu laikraksts "The Guardian" 2024. gada aprīlī rakstīja, ka Ukraina līdz gada beigām sagraus Krimas tiltu. Savā prognozē medijs atsaucās uz Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes augsta ranga amatpersonām.

Tādējādi tika apgalvots, ka Ukrainas izlūkdienests plāno veikt trešo "pēdējo" uzbrukumu Krimas tiltam un ka tā iznīcināšana ir "neizbēgama". "Mēs to izdarīsim 2024. gada pirmajā pusē," sacīja avots no Galvenās izlūkošanas pārvaldes.

Ukraina atklāj detaļas par Krimas tilta spridzināšanu

2023. gadā vēstīts, ka Ukrainas drošības dienesti (SBU) izmantoja par polietilēna plēvei maskētu kravu, kurā īstenībā atradās 21 tonna heksogēna, lai 2022. gada oktobra pirmajā pusē uzspridzinātu Krimas tiltu.

SBU vadītājs Vasilijs Maljuks intervijā izdevumam "NV" sniedza detalizētāku informāciju par īpašo operāciju.

Kravas automašīnas eksplozija sprādzienā sabojāja auto tilta pārsegumus un aizdedzināja preču vilcienu, kas veda degvielas cisternas.

„Ar speciālās operācijas izstrādi un īstenošanu nodarbojos es personīgi un divi mani uzticamie darbinieki,” skaidroja Maljuks.

Pēc viņa teiktā, SBU jau kopš pavasara apsvēris dažādus Kerčas tilta iznīcināšanas variantus. Sprāgstvielas nebija iespējams nosūtīt ar preču vilcienu, jo krievi aizliedza pa tilta dzelzceļa daļu pārvadāt jebkādas citas kravas, izņemot militārās.

Tādēļ bija jāizmanto kravas automašīnas. Sākumā slepenie dienesti nolēma sprāgstvielas paslēpt naftas mucās, bet no šīs ieceres atteicās.

"Bija svarīgi, lai maskētās sprāgstvielas varētu pārvietoties no punkta A līdz punktam B. Tajā pašā laikā obligāti šķērsot Kerčas tiltu," sacīja Maljuks. Variants ar mucām nenodrošināja nepieciešamo "slepenību".

Tāpēc SBU vadītājs ierosināja ietīt sprāgstvielas celofāna plēvēs. Krava ar lieliem plēves ruļļiem izskatījās absolūti civila, un tai nevajadzēja radīt aizdomas.

SBU aprēķināja, ka plēves slānis ir pietiekami biezs, lai no muitas skeneriem paslēptu ar heksogēna maisījumu pildītās metāla cilindru čaulas.

Sprāgstvielu kopējais svars TNT ekvivalentā atbilda 21 tonnai jeb 42 Krievijas "hiperskaņas" raķetēm Kinzhal.

Maljuks neatklāja padziļinātāku informāciju par to, kā krava ceļoja no Ukrainas līdz sprādziena vietai uz Krimas tilta, norādot uz slepenības ievērošanas nepieciešamību.

Viņš gan atzina, ka SBU kravu pa maršrutu pārvadāja, izmantojot paši savus spēkus un nepiesaistot ārvalstu partnerus.

SBU speciālistiem izdevās atrisināt arī citu sarežģītu uzdevumu – apiet Krievijas elektroniskās kaujas sistēmas, kas ierīkotas pie Krimas tilta uzbrauktuves.

Tās veidotas, lai jauktu GPS koordinātes sprāgstvielu ierīcēs, kas iepriekš ieprogrammētas detonēties noteiktā vietā.

Tāpēc eksperti izveidoja tehniski sarežģītu sistēmu, kas ļāva sprādzienam notikt.

"Mēs izgājām cauri septiņiem elles apļiem, izmantojām daudz cilvēku, kas paši nemaz nenojauta, kur ir iesaistīti! Krievi cietumā ieslodzīja 22 cilvēkus. Viņiem visiem inkriminē līdzdalību terora aktā. Lai gan patiesībā viņi nodarbojās ar savu parasto ikdienas darbu. Viņi bija parasti krievu kontrabandisti," sacīja Maljuks.