Meklē risinājumus vides aizsardzības interešu un mežu nozares prasību samērošanai

Atzīst pārmērīgumu

Rīgā protestā piedalījās un turpmākos risinājumus no ierēdņiem gaida Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Kokrūpniecības federācija, kā arī Zemnieku saeima. Viņi iesniedza savas prasības ZM. Ministrija atzina, ka pret Eiropas Savienību un Latviju noteiktās vides aizsardzības prasības tiek uzskatītas par nesamērīgām, tāpēc tiek solīts situāciju uzlabot.

"Doto solījumu uztveram arī plašāk – konstruktīvi vērtēt esošās un jaunās ES līmeņa iniciatīvas, lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu meža īpašniekiem," bilst Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

"Tas nozīmē, ka šis uzdevums ir īstenojams ilgākā periodā. Viens no piemēriem ir šobrīd aktuālā atmežošanas regulas ieviešana. Vērtējot šā brīža situāciju, atbalstām ideju par regulas prasību atlikšanu, jo šobrīd nav pieejami visi regulā paredzētie instrumenti un informācija, lai atbilstoši varētu sagatavoties regulas prasību ieviešanai.

Šeit gan jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības dalībvalstu starpā nav vienota viedokļa šajā jautājumā, un tas apgrūtina mums pieņemamākā risinājuma īstenošanu.

Arī Satversmes tiesas spriedums par galvenās cirtes caurmēru samazināto vērtību atcelšanu nostādīja meža īpašniekus vēl neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs un nekā tas bija 5.martā. Satversmes tiesa lēma, ka Ministru kabinets varēja lemt par galvenās cirtes caurmēru samazināšanu, tikai tam ir nepieciešams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Patlaban notiek darbs pie jauno meža nozares pamatnostādņu izstrādes."

Aprīļa beigās Meža konsultatīvajā padomē tika lemts galvenās cirtes caurmēru samazināšanu paredzēt meža nozares pamatnostādnēs un šim politikas plānošanas dokumentam veikt ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu. Tāpēc MK noteikumu par galvenās cirtes caurmēru samazināšanu virzības laika grafiks būs atkarīgs no jauno meža nozares pamatnostādņu virzības.

Mežu īpašnieki dabu jau sargā

ZM atbalsta meža īpašnieku centienus un norāda, ka jau šobrīd meža īpašnieki sniedz būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā. Taču Latvijas situācijā ES iecerētos klimatneitralitātes mērķus praktiski nevar sasniegt, nesamazinot ražošanu, ieņēmums valsts budžetā un nezaudējot darba vietas nozarē, tādēļ ir nepieciešami kompleksi starpnozaru risinājumi.

Jau šobrīd Latvijas normatīvais regulējums uzliek pienākumu meža īpašniekiem ievērot dabas aizsardzības nosacījumus meža apsaimniekošanā. Šie nosacījumi darbojas papildus jau izveidotajām dabas aizsardzības teritorijām. Kopējā situācija meža nozarē tiek regulāri vērtēta (ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritēriji un indikatori), tajā skaitā arī bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu ietekmes aspekti.

Izmantojot Meža attīstības fonda finansējumu, tiek risināti aktuālie meža nozares jautājumi, tajā skaitā arī ar bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām saistītie.

ZM ir apņēmusies nepieļaut īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepamatotu palielināšanu jeb "skriešanu pa priekšu vilcienam", piesedzoties ar ES regulām un dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas atjaunošanas regulas prasību ieviešanai jāpanāk konsensus politiska lēmuma veidā, tajā skaitā vērtējot un mācoties no citu reģiona valstu pieejas un prakses.

"Tas sasniedzams, nosakot reālus mērķus un šo mērķu sasniegšanai paredzot atbilstošus instrumentus un finansējumu," saka Muceniece.

"Turklāt šis nosacījums jāņem vērā jau ES līmenī. Ne bez iemesla ES vienošanās par Dabas atjaunošanas regulu vēl nav panākta."

Nākotnes plāni un uzdevumi

Šobrīd ir sākts darbs pie Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm līdz 2050. gadam, kas pēc apstiprināšanas meža nozarei un kokrūpniecībai iezīmēs skaidru nozares attīstības ceļu nākotnē.

Jaunais meža nozares plānošanas dokuments Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2024. gada 30. novembrim. Pamatnostādņu kontekstā organizēta pirmā diskusija par bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Sākta projekta pirmās versijas izstrāde.

MK ir uzdevis VARAM sadarbībā ar ZM un Klimata un enerģētikas ministriju jau drīz, 31. maijā iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājums tiks izskatīts 2025. gada budžeta ietvaros.

Kompensāciju jautājums

"Plānoto kompensāciju apjoms būs atkarīgs no kompensāciju veida. Ikgadējo kompensāciju apmērs (platībmaksājums par Natura 2000 meža teritorijām) nesen ir pārskatīts un šobrīd jau ir tuvu ES normatīvajos aktos noteiktajai maksimālajai robežai," skaidro Muceniece. "Pagaidām vēl notiek diskusija darba grupā, kuras darba rezultāts paredzēts informatīvais ziņojums šā gada maija beigās."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro plašāk: "Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra lēmumu (protokollēmums Nr. 58 63.§) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju līdz 2024. gada 31.maijam ir jāsagatavo priekšlikumi par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājumu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kas risinās jautājumus par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas pilnveidošanai.

Darba grupā ir uzklausītas zemes īpašnieku vēlmes pēc dažādiem kompensāciju veidiem, tiek turpināts strādāt pie kompensāciju mehānismu pilnveidošanas. Būtisks ir arī darbs ar finansējuma avotiem. Iespējamās idejas par finansējuma avotiem VARAM jau ir pieteikusi sarunās ar Finanšu ministriju (FM), tajā skaitā FM vadītajā nodokļu darba grupā.

Tomēr kompensāciju jautājums būs jāskata kopējā budžeta pakotnē, taču jāņem vērā, ka būs izaicinājums sabalansēt intereses un rast finansējumu kompensācijām.

Brīvprātīgā dabas aizsardzība

Par perspektīvu risinājumu ZM uzskata dinamiskās dabas aizsardzības mehānismu, neveidojot stingras dabas aizsardzības teritorijas.

Attiecībā uz brīvprātīgu dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savukārt informē, ka tiek strādāts pie tā, lai atrastu Latvijai piemērotāko risinājumu.

Šobrīd norisinās LIFE Integrētais projekts "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija", kura ietvaros tiek organizētas divas aktivitātes privātajiem mežu īpašniekiem "Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana", kas paredz izglītības, pieredzes apmaiņas un komunikācijas platformu meža īpašniekiem, ar mērķi veicināt atbildīgas mežsaimniecības attīstību, līdzsvarojot dabas daudzveidības saglabāšanu, sociālās vajadzības un saimnieciskās intereses un "Dzīvais mežs", kura galvenais mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un veicināšana privātajos mežos.

Ziņojumā paredzēts arī Natura 2000 teritoriju tīklu pilnveidojums. Tas paredz pabeigt Natura 2000 tīklu, nosakot, ka jaunas Natura 2000 teritorijas (jaunas vai esošo teritoriju paplašinājumi) veidojamas, pārkāpumu procedūrā iekļautajiem, trijiem biotopiem un divām sugām, piemēram, lapukoku praulgrauzim un staignāju mežiem.

Kā nākamais solis ir Natura 2000 teritoriju tīkla pilnveidošana visiem prioritārajiem biotopiem, balstoties uz Eiropas Komisijas 1997.gada 18.novembra vadlīnijās (Hab.97/2, rev.4) noteiktajiem principiem un šajā informatīvajā ziņojumā norādītajām indikatīvajām ES nozīmes biotopu platībām.

Cīņa ar birokrātiju

Protestētāji prasīja arī mazināt birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju. ZM jau ir sākusi darbu pie vairāku normatīvo aktu pārskatīšanas, lai mazinātu administratīvo slogu, tostarp noteikumos par koku ciršanu mežā, atmežošanas un darba aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra noteikumos, kā arī citos. Paredzams, ka daļa no tiem tiks izskatīti jau 2024. gadā.

“Piemēram, izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, lai Valsts meža dienests varētu pāriet no trīs pakāpju administratīvo aktu pārsūdzības uz divu pakāpju pārsūdzību,” stāsta ZM pārstāve. “Tas meža īpašniekiem un medniekiem paātrina un atvieglo dienesta lēmumu pārsūdzības virzību, ietaupa laiku un līdzekļus, ko aizņem vēl vienas pakāpes administratīvās lietas pārsūdzības izskatīšana dienestā.

Šie normatīvie akti ir apstiprināti un pasākums ir ieviests. Strādājam pie administratīvā sloga mazināšanas arī citur.”

Paredzēts sakārtot arī normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, tā samazinot administratīvo slogu, attīstot e-pakalpojumus, uzlabojot komunikāciju ar klientu, kā arī klientu apkalpošanu, un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti. Pilnveidoti procesi, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp Valsts meža dienestu un privātpersonām.

Gaida risinājums nevis atrunas

"Rūpīgi sekojam līdzi ministriju darbam, piedalāmies darba grupā par taisnīgākas kompensāciju sistēmas izveidi," saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

"Gaidām, kad beidzot tiks pieņemti lēmumi un reāli risinājumi, nevis atrunāšanās par administrēšanas slogu, jo naudu jau vajag visiem. Tāpat nekādi nevaram piekrist, mūsuprāt, absurdajai idejai, ka meža īpašniekiem pašiem jāveido fonds, no kura maksāt kompensācijas tiem īpašniekiem, kuriem aizliedz saimniekot savā īpašumā, jeb, ja, jums rada zaudējumus, tad paši sev arī kompensējiet.

Ja aprobežojumu noteikšana īpašumiem ir visas sabiedrības intereses, tad kopīgi ir jāatrod risinājums, kā neiznīcināt mājsaimniecības un nozares uzņēmumus."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.