9 gadus veco Rūdolfu notrieca auto. Lūdz ziedot zēna ārstēšanai Igaunijā un Vācijā

9 gadus veco Rūdolfu notrieca automašīna. Zēns, neskatoties uz galēji smagām traumām, izdzīvoja, taču viņa ārstēšanai nepieciešama palīdzība. Nepieciešamā summa - 26 000 eiro.

Rūdolfs ir vecākais no trim bērniem. Mamma Laima un tētis Kaspars ir mīloši un brīnišķīgi vecāki. Traģēdija, kas sagrieza viņu dzīvi kājām gaisā, notika burtiski vienā sekundē - ātrā palīdzība, policija, reanimācija... Tā bija kā šausmu filma, kuru gribas pārtīt uz priekšu. Rūdolfu ģimenes acu priekšā notrieca automašīna.

Trīsarpus nedēļas zēns pavadīja reanimācijā, pārciešot vairākas sarežģītas galvas operācijas. Pēc reanimācijas Rūdolfu pārveda uz Neiroloģijas nodaļu, kur zēns pavadīja vēl trīsarpus mēnešus. Atveseļošanās slimnīcā neveicās tik ātri kā gribētos, Rūdolfs ar dažādām komplikācijām atgriezās arī reanimācijā. Mājās tika izrakstīts pēc četrarpus mēnešu pavadīšanas slimnīcā, vēl joprojām smagā stāvoklī.

Lai atgūtu turpmākai dzīvei svarīgās funkcijas un mazinātu atstātās sekas, Rūdolfs turpina saņemt lielu daudzumu medikamentu, tiek aprūpēts nepārtrauktā režīmā un saņem iespējamo rehabilitāciju Latvijā. Bet, lai atveseļošanās noritētu pēc iespējas veiksmīgāk, Rūdolfam ir jāturpina ārstēšanās neiroloģiskās rehabilitācijas centrā HNRC Hāpsalā Igaunijā un tad jādodas uz Schoen Clinic Vācijā. Latvijā Rūdolfa šī brīža stāvoklim piemērotas neirorehabilitācijas programmas nav.

Liktenīgais moments

Traģēdija notika svētdien, 15. oktobrī, Rīgas-Ventspils šosejas malā. Ģimene brauca mājās no Talsiem, kur viesojās pie vecmāmiņas un apmeklēja sporta sacensības. Rūdolfam skolas vizuālās mākslas stundai līdz pirmdienai bija jāsalasa kļavu lapas. Pa ceļam ģimene nolēma apstāties ceļmalā, lai salasītu lapas, kamēr vēl nav satumsis. Ģimene grasījās lasīt lapas visi kopā, bet Rūdolfs no automašīnas steigšus izkāpa pirmais un, negaidot pārējos, metās pāri šosejai. Tikmēr trīsgadīgais brālītis Miķelis, sešgadīgā māsiņa Anna un Rūdolfa vecāki vēl pat nebija paspējuši īsti izkāpt no auto.

Vecāki nepaguva ne attapties, kad Rūdolfs pēkšņi izskrēja uz šosejas, nepamanot, ka tuvojas automašīna, kā rezultātā zēns saņēma smagu triecienu pa galvu ar automašīnas sānu spoguli.

Rūdolfs vienmēr ir bijis ļoti kustīgs un aktīvs bērns, tāpēc viņam tika mācīts būt uzmanīgam un vērīgam – gan spēlēs, gan šķērsojot ielu, gan braucot ar velosipēdu un rotaļājoties. Turklāt Rūdolfam bija lieliskas sportista dotības, viņš ļoti aktīvi un nopietni nodarbojās ar basketbolu, tika pat ievēlēts par komandas kapteini. Neviens pat ļaunākajos sapņos nevarēja iedomāties, ka ar visiem mīļo Rūdžiņu varētu notikt šāda nelaime.

Pēc negadījuma gandrīz mēnesi Rūdolfs pavadīja reanimācijā.

"Mēs izdzīvojām," stāsta mamma Laima. "Viņš pat nebija spējīgs patstāvīgi elpot. Taču mēs ticējām, ka Rūdžiņš izdzīvos."

Šo triju nedēļu laikā vecāki izlēja daudz asaru un mamma iemantoja pelēcīgu matu nokrāsu. Pirms Ziemassvētkiem Adventes laikā vecāki Rūdolfam sarūpēja video un audio ierakstus no viņa draugiem un tuviniekiem vai Latvijā pazīstamām sporta personībām: draugi lasīja Rūdolfam priekšā viņa mīļākās grāmatas, klasesbiedri zīmēja sirsnīgākos zīmējumus, bet ģimenes draugi un radinieki stāstīja par to, cik ļoti viņi puisēnu mīl un gaida, kad kopā varēs baudīt ziemas priekus un spēlēt mīļākās spēles.

Lai iepriecinātu Rūdolfu un atbalstītu viņa vēlmi dzīvot un priecāties, tētis vērsās pie Latvijas basketbola izlases, un sportisti ierakstīja zēnam video ar vēlējumiem izveseļoties un vēlmi redzēt Rūdolfu Olimpiskās kvalifikācijas spēlēs Arēnā Rīga. Sirsnīgus video sveicienus Rūdolfam atsūtīja arī Kristaps Porziņģis, Dairis Bertāns, Artūrs Žagars, Andrejs Gražulis u.c.

Rūdolfs spēlē basketbolu, bet sirdij tuvs viņam ir arī futbols. Pateicoties paziņām ārpus Latvijas, viena no Rūdolfa Ziemassvētku dāvanām bija arī "Inter Miami" puišu parakstīts komandas krekls. Jā, arī Lionela Mesi paraksts rotā šo kreklu. Sportists zināja, kam tieši paraksta šo kreklu un ka tas ceļos uz Latviju. Vecāki piebilst, ka šādu kreklu droši vien katrs latviešu futbola fans gribētu savā arsenālā…

Ziemassvētku laiks Rūdolfam bija smags, jo pēc plānotās galvas operācijas radās sarežģījumi, bet, pateicoties BKUS neiroķirurgiem, kuri rada risinājumu un veica atkārtotu galvas operāciju, stāvoklis uzlabojās.

Kopumā zēnam divu ar pusi mēnešu laikā tika veiktas piecas galvas operācijas un manipulācijas galvaskausā, kā arī rokas lūzuma operācija un ādas transplantācijas operācija plaša izgulējuma ārstēšanai.

Februāra beigās Rūdolfu izrakstīja mājās ar norādi, ka viņam nepieciešama īpaša kopšana un nepārtraukta aprūpe; nozīmēja rehabilitāciju mājās, neparedzot nekādu tālāku ārstēšanu. Latvijā nav specializētu neirorehabilitācijas klīniku un rehabilitācijas programmu gulošiem pacientiem.

Zēns ir sācis elpot, nācis pie samaņas un ir ar stabiliem fizioloģiskiem rādītājiem. Neko vairāk slimnīca palīdzēt nevar.

Kā Rūdolfam klājas šodien

Šobrīd Rūdolfam ir piešķirta invaliditāte ar paliatīvās aprūpes statusu, jo Rūdolfam ir traheostoma un gastrostoma.

Ģimene ir pārcēlusies prom no Baložiem, kur viņi agrāk dzīvoja, jo viņu dzīvesvieta atradās ceturtajā stāvā, un nēsāt deviņus gadus vecu zēnu ratiņkrēslā pa kāpnēm nebūtu iespējams.

Un Rūdolfam bija nepieciešama arī sava istaba – līdzšinējā bērnistaba, ko dalīja ar māsu un brāli, vairs nederēja. Ģimene atrada piemērotu dzīvesvietu Krustkalnos – māju ar savu pagalmu, putnu čalām, lai Rūdolfs varētu vairāk laika pavadīt ārā un mājvieta būtu piemērota viņa vajadzībām - pirmajā stāvā, platām durvīm, pietiekami lielu vannas istabu un atsevišķu istabu pašam Rūdolfam

Rūdolfam uz pirksta ir piestiprināts sensors, kas mēra skābekļa daudzumu asinīs un rāda pulsu. Uz kakla viņam ir caurulīte, kas savienota ar zondi, kura ievietota trahejā. Sejas traumu dēļ zēns nevar atvērt muti, tāpēc viņš tiek barots caur caurulīti, kas ievadīta kuņģī caur vēdera priekšējo sienu. Uz kājām viņam ir ortozes, lai novērstu pēdu deformācijas.

Šobrīd Rūdolfs ir pietiekami spēcīgs, lai sāktu intensīvāku rehabilitāciju. Ir īpašas smadzeņu rehabilitācijas metodes, kas spēj palīdzēt organismam pēc traumām veidot jaunas neironu saites, pakāpeniski atgūstot zaudētās funkcijas.

Sapnis nr. 22

Kad Rūdolfa basketbola komandai tika pasūtītas jaunas formas, viņš savam kreklam izvēlējās 22. numuru – kā slavenajam basketbolistam Džimijam Batleram. Interesanti, ka sportists Rūdolfam ir piemērs sportā un spēka, neatlaidības simbols. Bet šķiet, ka pat nezinot sportists Rūdolfu ir uzrunājis arī sava dzīvesstāsta un attieksmes pret dzīvi dēļ, proti, 13 gadu vecumā Džimiju Batleru padzina no mājām viņa bioloģiskā māte. Viņš bija bezpajumtnieks un dzīvoja pusbadā uz ielas. Taču viņš bija apņēmības pilns gūt panākumus, lai ko tas viņam maksātu, un kļuva par vienu no savas paaudzes labākajiem basketbolistiem. "Ja jūs zinātu manu stāstu, jūs zinātu, ka dzīvē pilnīgi viss ir iespējams." Šie Džimija Batlera vārdi vecākus ļoti aizkustināja un tie tiek teikti Rūdolfam atkal un atkal.

Rūdolfs ar tēti pat arī sapņoja, ka kādu dienu spēlēs NBA.

1. maijā organizācija Alley-oop Basketball PRO rīkos Rūdolfam labdarības turnīru Mežaparkā, lai arī vāktu līdzekļus Rūdolfa veselības uzlabošanai un dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Pie mājas ir uzstādīts basketbola grozs. Izvedot Rūdolfu ārā paelpot svaigu gaisu, vecāki novieto viņa ratiņkrēslu tā, lai zēns redzētu grozu un viņa sapnis dotu viņam spēkus.

"Viņš pagaidām nespēj neko pateikt, taču visu saprot," saka vecāki.

Tas, ka Rūdolfs redz, dzird un saprot, ir apstiprināts arī no ārstu puses, jo Rūdolfs spēj izmantot alternatīvās komunikācijas ierīci "Toby", kuru vecāki ir pieteikuši VTPC "Vaivari" kā nepieciešamu tehnisko palīglīdzekli, kuru var iegādāties ar vecāku līdzmaksājumu.

Tiklīdz būs atbilde, ka tehniskais palīglīdzeklis ir piešķirts, tas nekavējoties tiks iegādāts.

Mazā māsiņa, sešgadīgā Anna, samīļo brāli un lasa viņam priekšā savas bērnu grāmatas. Visa ģimene ir saliedējusies kā komanda, kuras galvenais mērķis ir atgriezt Rūdolfu vispilnvērtīgākajā iespējamajā dzīvē.

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Rūdolfam. Viņam noteikti izdosies. Viņš ir mūsu dvēsele," saka mamma.

Lūgšana Dievam

Rūdolfa mamma Laima cenšas rast izskaidrojumu notikušajam un saprast, kāpēc viņus ir piemeklējis šāds pārbaudījums. Laimai atmiņā ir iespiedusies Rūdolfa elka Džimija Batlera frāze. "Nepasniedziet manu dzīvesstāstu tā, lai cilvēkiem būtu manis žēl. Es ienīstu to. Nevajag mani žēlot. Šī pieredze ir padarījusi mani tādu, kāds esmu. Es esmu pateicīgs Dievam par visiem pārbaudījumiem, kuriem esmu izgājis cauri," tāda bija viņa atbilde žurnālistiem, kuri lūdza viņu pastāstīt par savu grūto ceļu uz panākumiem. Laima katru dienu lūdz Dievu, aprunājas ar Viņu.

"Rūdolfs ir ļoti gaišs, naivs un sirsnīgs cilvēks ar atvērtu, skaistu dvēseli. Neilgi pirms negadījuma mēs devāmies uz nakts tirgu, un viņš ieraudzīja uz ielas guļošu bezpajumtnieku. Jautāja, kādēļ viņš neiet mājās gulēt. Es paskaidroju, ka šim cilvēkam nav māju. Rūdolfs bija tik ļoti satraukts, ka sāka raudāt un visu vakaru mēģināja pārliecināt mani, lai mēs paņemtu šo vīrieti pie sevis. Es saku Dievam, ka mans dēls nav izdarījis neko sliktu, viņš ir kļūdījies tikai vienu reizi, izskrienot uz ceļa. Vai tāpēc viņš tik nežēlīgi ir jāsoda?…"

Ģimenes lūgums

"Mēs kā ģimene lūdzam palīdzību, jo esam pilnīgi izsisti no sliedēm, taču, neraugoties ne uz ko, esam nolēmuši šajā situācijā nekrist izmisumā un doties tālāk. Mēs esam ģimene, kas mīl, tic un joprojām ir cerību pilna," savā lūgumā pēc palīdzības raksta vecāki.

Laimai pavisam drīz beigsies slimības lapa Rūdolfa kopšanai. Būtu jāatgriežas darbā, bet atrast aprūpētāju-asistentu tik smagam pacientam ir praktiski neiespējami.

Arī emocionālā ziņā atgriezties pilnvērtīgi darbā nav viegli - pat domās, jo domas ir tikai ap iespējām palīdzēt dēlam. Ģimeni ar trim bērniem uztur tētis – pēc profesijas viņš ir jurists un strādā mārketinga un komunikācijas jomā.

Kam nepieciešami līdzekļi

Rūdolfa ārstēšanai neiroloģiskās rehabilitācijas centrā HNRC Hāpsalu, Igaunijā, kurp viņš ir devies nupat, 29. aprīlī, un pēc tam – uz "Schoen Clinic" Vācijā vasarā.

Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.

Labdarības projekts "Zaļā lampa" top sadarbībā ar labdarības fondu "BeOpen".