Latvijas mežos 2023. gadā fiksē vairāk retu sugu atradņu nekā gadu iepriekš

LVM vides eksperti un vides plānošanas speciālisti 2023. gadā valsts mežos ne vien fiksējuši jaunas retu sugu atradnes, bet arī turpinājuši veikt aizsargājamo sugu monitoringu, lai nodrošinātu šīm un citām sugām labvēlīgus dzīves apstākļus ilgtermiņā, sekmējot bioloģisko daudzveidību.

2023. gadā LVM GEO datu bāze papildināta ar kopumā 6 295 LVM apsaimniekotajā teritorijā fiksētajām jaunām retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku sugu atradnēm, uzņēmuma vides ekspertiem kopā uzskaitot jau vairāk nekā 82,7 tūkstošus retu un aizsargājamu sugu reģistrējumu.

Putnu monitoringa sekmes

LVM apsaimniekotajā teritorijā ligzdo ievērojamas aizsargājamu putnu sugu populācijas, kā mazais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis, mednis. LVM veiktā monitoringa rezultāti ļauj spriest par šo septiņu sugu populāciju pārmaiņām, attīstības tendencēm un kopējo skaitu Latvijā.

Pozitīvas tendences vērojamas vairāku lielo plēsīgo putnu ligzdošanas dinamikā. Piemēram, pērn turpinājies LVM apsaimniekotajās platībās ligzdojošās jūras ērgļa populācijas pāru skaita pieaugums, ko raksturo arī lielākais līdz šim zināmais apdzīvoto teritoriju skaits – 108. Visvairāk šādu teritoriju bija Dienvidkurzemes reģionā – 41, Dienvidkurzemes reģionā bija arī vislielākais sekmīgo ligzdu skaits – 26.

2023. gads ievērojams ar to, ka vienā no sekmīgajām aizsargājamā klinšu ērgļu ligzdām tika konstatēti divi jaunie ērgļi. Kopš 2001. gada šis ir tikai astotais gadījums ar diviem jauniem ērgļiem vienā ligzdā. Klinšu ērgļi parasti audzina vienu mazuli.

2023. gadā LVM valdījumā esošajās zemēs tika atrastas kopumā 444 lielās ligzdas, no kurām 144 ligzdās tika konstatēta īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošana. Papildus tika atrastas 8 ligzdvietas koku dobumos, kur ligzdo īpaši aizsargājamas pūču un dzeņu sugas.

Aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai LVM gan normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rosina jaunu mikroliegumu veidošanu, gan veido LVM noteiktas teritorijas dzīvotņu aizsardzībai, bet ap tām – buferzonas, kurās nodrošina mežsaimniecisko darbu termiņa ierobežojumus ligzdošanas periodā.

Retas sēnes un augi

2023. gadā bijuši arī ievērojami dažādu retu sēņu atradumi valsts mežos. Pērn Dienvidlatgalē, vienā no Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, LVM vides eksperti konstatēja pirmo ēnainās jumtenes Pluteus umbrosus atradni. Tā ir neliela cepurīšu sēne, kas apdzīvo lapkoku, pārsvarā ozolu, kritalas, retos gadījumos suga konstatēta arī uz mirušiem skujkokiem. Latvijā šobrīd zināmas nedaudz vairāk kā 20 sugas atradnes un šis ir pirmais zināmais sugas novērojums Latgalē. Suga ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstā.

No sēnēm nozīmīgākie pagājušā gada atradumi ir piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana, citrondzeltenās antrodīte Flaviporus citrinellus, košā zeltpore Hapalopilus croceus, sarainā rūsassēne Asterodon ferruginosus, daivainās čemurene Grifola frondosa un zvaigžņu baltene Sceletocutis stellae.

2023. gadā daudz biežāk LVM mežos novērots Latvijā reti sastopamais augs – Villainā gundega Ranunculus lanuginosus. Pērn veikts 181 jauns šīs sugas reģistrējums, lielākoties Dienvidkurzemes un Dienvidlatgales mežos, tādējādi kopējo atradņu skaitu palielinot līdz 294. Villainā gundega ir daudzgadīgs lakstaugs.

Tā veido grupas un lielas audzes platlapju un platlapju-skujkoku mežos, mistrājā, gāršā, retāk dižsilā. Piemēram, Kalupes meža masīvā suga sastopama ne tikai izveidotajos mikroliegumos, bet izplatījusies arī blakus dažāda vecuma mežaudzēs, ceļmalu grāvjos, uz kvartālstigām un pat izcirtumos. Suga ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Sūnas un ķērpji

LVM datu bāzes informācija visvairāk papildināta par pērn novērotām sugām, kas raksturīgas dabiskiem meža biotopiem. Visvairāk tikušas reģistrētas sūnas – Hellera ķīļlapīte Crossocalyx hellerianus un kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, kas konstatētas visos Latvijas reģionos.

Savukārt retāk atrastas tādas sūnas kā tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, trejdaivu bacānija Bazzania trilobata, smaržīgā zemessomenīte Geocalyx graveolens un gludkausiņu knābjkausīte Liochlaena lanceolata.

No ķērpjiem biežāk konstatētas artonijas: kastaņbrūnā artonija Arthonia spadicea, kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea un vīnsarkanā artonija Arthonia vinosa. Salīdzinoši bieži, bet tikai Vidzemē un Kurzemē, reģistrēts asinssārtais mikoblasts Mycoblastus sanguinarius.

Dabas daudzveidības saglabāšana ir meža apsaimniekošanas plānošanas un ikdienas meža darbu organizēšanas neatņemama sastāvdaļa.

Regulārs vides monitorings nodrošina pamatinformāciju, kas ļauj sekot līdzi, vai noteiktie vides mērķi tiek sasniegti un, ja nepieciešams, pamatot izmaiņas meža apsaimniekošanas praksē, lai mazinātu tās ietekmi uz vidi. Vides monitoringa rezultāti kopš 2011. gada tiek apkopoti ikgadējā LVM Vides pārskatā, kas ir meža apsaimniekošanas plāna sastāvdaļa un ar ko var iepazīties LVM tīmekļvietnē.

Sadarbībā ar "Latvijas valsts mežiem".