Vācu eiroskeptiķu mērķis ir Eiropas Savienības (ES) likvidācija tās pašreizējā formā. to pārveidojot nacionālo valstu konfederācijā ar ierobežotām pilnvarām, sestdien paziņojusi partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), uzsākot kampaņu pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Galēji labējā Vācijas partija AfD vēlas Eiropas Savienības likvidāciju
Marks Jongens, viens no AfD kandidātiem, kurš tiek uzskatīts par galveno partijas ideologu, intervijā tīmekļa izdevumam "Euractiv" norādīja, ka eiroskeptiķi vēlas stiprināt Vācijas suverenitāti un ierobežot ES varu līdz nepieciešamajam minimumam.
Viņaprāt, šobrīd ES pārvēršas "Eiropas supervalstī", kas nebūs vairs demokrātiska un padarīs Vāciju par mūžīgo Eiropas finansētāju.
AfD nesen atteikusies no idejas par Vācijas izstāšanos no ES, un devusi priekšroku jaunai stratēģijai - "Eiropas jaunizgudrošanai" un "Eiropas nāciju konfederācijas" izveidei.
Savā priekšvēlēšanu programmā AfD sola pretoties "nerimstošajai nacionālo valstu suverenitātes erozijai", darbojoties EP Identitātes un demokrātijas frakcijā, kurā pārstāvēta arī Francijas Nacionālā apvienība un Itālijas nacionālkonservatīvā partija "Līga".
"Mēs neesam pret Eiropu, (..) taču mēs vairs nevēlamies ES," sestdien uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētājs Tīno Hrupalla.
Saskaņā ar AfD iecerēm jāsaglabā ES iekšējais tirgus, kas Vācijai nes peļņu, taču jāatsakās no lielākās daļas kohēzijas programmu. Pašreizējās ES vietā jāizveido Eiropas ekonomikas un interešu kopiena, kam nepiemistu Briseles "lielākas centralizācijas un paternālisma tieksmes".
Viens no AfD vidustermiņa mērķiem ir EP likvidācija.
Līdz ES pārveidošanai par nacionālo valstu konfederāciju likumdošanas funkcijas nododamas Eiropadomei, kas būtu saistīta ar dalībvalstu nacionālo parlamentu lēmumiem.
Tomēr ES strukturālās izmaiņas nebija AfD kongresa galvenā tēma, un galvenā uzmanība tika atvēlēta iebildumiem pret klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem, imigrāciju un pret tā dēvēto dzimtes politiku.
AfD pieprasa "ES dalībvalstu pašnoteikšanos patvēruma un imigrācijas politikā", vienlaikus paužot atbalstu koordinācijai "Eiropas cietokšņa" ārējo robežu aizsardzībā un tam nepieciešamo izmaksu kopīgai segšanai.
Partija joprojām iestājas pret eiro, un AfD priekšvēlēšanu programmā uzsvērts, ka "jaunā doičmarka var atgūt savu augstāko pirktspēju salīdzinājumā ar citām valstīm".
ES un Vācijas pašreizējās valdības ambiciozos mērķus klimata izmaiņu ierobežošanā eiroskeptiķi uzskata par Vācijas tautsaimniecības traucēkli un apdraudējumu. AfD pauž skepsi pret oglekļa izmešu ietekmi uz klimata pārmaiņām un pieprasa atcelt visus ES un nacionālos ierobežojumus, kuru mērķis ir klimata aizsardzība.
Ārpolitikas sfērā AfD kandidāti Maksimiliāna Krā vadībā vēlas pārorientēšanos uz Krieviju un Ķīnu, lai Vācija kļūtu "suverēnāka" attiecībās ar ASV. Partija iestājas par sankciju atcelšanu pret Krieviju un attiecību paplašināšanu ar Maskavas kontrolēto Eirāzijas Ekonomisko savienību.
Kongresā tika pausts aktīvs atbalsts arī Ķīnas ierosinātajam Jaunā zīda ceļa infrastruktūras projektam, kurā Vācijai esot "proaktīvi jāpiedalās".
Sestdienas kongresu aizēnoja daudzie skandāli, kuros pēdējā laikā ierauti gan AfD kandidāti, gan partija kopumā.
Krā bija spiests kongresā nepiedalīties, partijai bažījoties par jaunu kaitējumu tās reputācijai pēc viņa palīga aizturēšanas aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā un atklātībā nonākušajām ziņām, ka izmeklēšana uzsākta arī pret pašu EP deputātu.
Neskatoties uz to, kongresa dalībnieki noraidīja apgalvojumus, ka partija darbotos krievu un ķīniešu interesēs, cenšoties iestāstīt, ka apsūdzības esot politiski motivētas un balstītas tradicionālo partiju bailēs no AfD.