Eiropadomes prezidents piekrīt Makrona sacītajam par Eiropas mirstību

"Jebkurš demokrātisks projekts, jebkurš demokrātisks modelis pēc savas būtības ir mirstīgs," žurnālistiem Briselē atzina Mišels. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis vērtējums nav pesimistisks.

"Es esmu optimistis. Mums ir spēks, mums ir instrumenti", lai tiktu galā ar problēmām, paziņoja Mišels.

Makrons pagājušajā ceturtdienā aicināja Eiropu stāties pretī problēmām mainīgajā pasaulē un brīdināja, ka "mūsu Eiropa šodien ir mirstīga un tā var nomirt".

"Tā var nomirt, un tas ir atkarīgs tikai no mūsu izvēles," sacīja Makrons, brīdinot, ka Eiropa "nav bruņojusies pret riskiem, ar kuriem saskaramies" pasaulē, kurā "spēles noteikumi ir mainījušies".

"Nākamajā desmitgadē (..) pastāv milzīgs risks, ka (Eiropa) var tikt novājināta," runā Sorbonnas Universitātē Parīzē sacīja Makrons. Šī runa tika pasniegta kā Francijas prezidenta redzējums par Eiropas nākotni.

Jūnijā gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas ietekmēs augstāko amatu sadalījumu blokā un ES politiku turpmākajos gados.

Jautāts par Eiropas Savienības paplašināšanos uz austrumiem, lai uzņemtu tādas valstis kā Ukraina un Balkānu valstis, Mišels palika pie iepriekš sacītā, ka "mums jābūt gataviem līdz 2030.gadam".

"Kāda ir alternatīva? Ja doma ir vilcināties vēl vairākus gadu desmitus, tas nozīmē, ka mēs dodam vēstījumu Ķīnai, Krievijai, ka šis ir viņu spēļu laukums mūsu tiešajos kaimiņos," norādīja Mišels.

Mišels sniedza interviju, atzīmējot 20 gadu jubileju kopš ES pēdējās paplašināšanās 2004.gadā, kad tai pievienojās desmit valstis.

ES decembrī nolēma sākt sarunas par pievienošanos ar Ukrainu un Moldovu un piešķīra kandidātvalsts statusu Gruzijai.

2022.gada decembrī ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts Bosnijai un Hercegovinai, taču iestāšanās sarunas vēl nav sāktas. Arī četras Rietumbalkānu valstis - Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija un Albānija - oficiāli ir kandidātvalstis, bet to ceļš uz ES šobrīd ir bloķēts.