Pentagons pirms GLSDB bumbu nodošanas Ukrainai zinājis, ka tās nav efektīvas

Bija paredzēts, ka GLSDB ļaus Ukrainas armijai uzbrukt mērķiem 150 kilometru attālumā, to faktiskā izmantošana kaujas laukā ir izrādījusies mazefektīva.

Satelītnavigācijas signāla slāpēšanas apstākļos bumbas ir neprecīzas. Tas nenozīmē, ka munīcija vispār nekam netrāpa, bet novirze no mērķa kļūst lielāka un vairs netiek mērīta 1–3 metros, bet gan 30–50 metros.

Pēc ekspertu domām, valstis cer, ka taktika un doktrīna kompensēs šo trūkumu. Konkrēti, doktrīna paredz, ka ASV militārajiem spēkiem ir jāpanāk izšķiroši pilnīgs pārsvars gaisā. Pēc tam par aviācijas uzdevumu kļūst metodiska ienaidnieka bombardēšana, kas jau ir taktika, kad galvenais mērķis ir radio elektroniskās slāpēšanas REB kompleksi.

30. janvārī izdevums "Politico" ziņoja, ka Ukraina varētu saņemt pirmo maza diametra uz zemes izvietoto augstas precizitātes raķešu bumbu GLSDB partiju no ASV jau 31. janvārī. Šādu ieroču nav pat ASV armijā. Ukraina būs pirmā valsts, kas šīs bumbas izmantos kaujās.

Vēlāk Pentagona pārstāvis Patriks Raiders apstiprināja, ka Ukraina no ASV var saņemt jaunas GLSDB liela darbības rādiusa raķešu bumbas. Tomēr viņš neprecizēja šādu šāviņu piegādes nosacījumus.

Mērķa darbības rādiuss ir 150 kilometri, masa - 130 kg, garums - 1800 mm, bet kaujas galviņas masa - 93 kg. Šādas bumbas var palaist ar M270 un HIMARS.