Virzība uz autokrātiju un divas sejas Ukrainai: kas šobrīd notiek Slovākijā? (1)

"Šis bija referendums par mūsu valdību. Lielākā daļa vēlētāju pauda vēlmi, lai mēs turpinātu pildīt mūsu valdības programmu," ar uzvarētāju Peteru Pellegrīni kopīgā preses konferencē paziņoja Roberts Fico.

Saskaņā ar tradīciju Peteram Pellegrīni kā prezidentam būtu jābūt neatkarīgam un bezpartejiskam. Tomēr viņa attiecības ar Robertu Fico pagātnē raksturojušas daudzas nesaskaņas un personisks naids. Fico 2020.gadā nosauca Pellegrīni par nodevēju, kad viņš izstājās no viņa partijas "Smer" un nodibināja savu partiju "Hlas". Pirms 2023.gada parlamenta vēlēšanām Pellegrīni vairākkārt paziņoja, ka nevar iedomāties sevi valdības sēdēs pie viena galda ar Robertu Fico, tāpēc viņš galu galā kļuva par parlamenta spīkeru, kurš nepiedalās valdības sēdēs.

Tāpēc tiek izteikti dažādi minējumi par to, cik lielā mērā viņš savā jaunajā prezidenta lomā spēs distancēties no Roberta Fico politikas.

Tomēr Pellegrīni būs vajadzīgi Fico atbalstītāji, lai viņš 2029.gadā tiktu pārvēlēts amatā, un vēlēšanu naktī viņš atklāti pauda lojalitāti Fico valdībai un tās ārpolitikas principiem.

"Es vēlos būt prezidents, kurš aizsargās un aizstāvēs Slovākijas nacionālās intereses, vienlaikus ievērojot valsts ārpolitisko orientāciju. Es darīšu visu, lai Slovākija paliktu miera, nevis kara pusē, neatkarīgi no tā, kas mani par to kritizēs," neilgi pēc visu balsu saskaitīšanas savā vēlēšanu štābā Bratislavā paziņoja Pellegrīni.

Pellegrīni šādu nostāju pauda arī turpmākajos paziņojumos. "Ja valdība dara labu tautai, tad prezidentam tai ir jāpalīdz," viņš sacīja, piebilstot, ka viņš noraida ideju, ka "valsts vadītājam jābūt pretsvaram valdībai".

Viņa sakautais politiskais sāncensis Ivans Korčoks neslēpa vilšanos. Vēlēšanu naktī viņš atklāti paziņoja, ka Pellegrīni kļuva par prezidentu, pateicoties tam, ka izplatīja viltus bailes no kara un naidu pret liberāli progresīvo sabiedrības daļu. "Šodien runa ir par Slovākijas vietu pasaulē. Mums jāsāk atjaunot attiecības valstī un jāatgūst patriotisma jēdziens, jo tas ir nolaupīts un tiek ļaunprātīgi izmantots naida izplatīšanai," paziņoja bijušais ārlietu ministrs un ilggadējais prorietumnieciskais diplomāts.

Autokrātijas veidošana

Līdz ar Petera Pellegrīni nonākšanu prezidenta pilī Roberta Fico jaunā valdība pastiprinās varas koncentrāciju un pievērsīsies jomām, kuras tā vēl pilnībā nekontrolē, - tiesu varai, medijiem un nevalstiskajam sektoram.

Lai gan saskaņā ar Slovākijas konstitūciju prezidentam ir galvenokārt ceremoniālas pilnvaras, tam joprojām ir svarīga loma valdības locekļu un tiesnešu iecelšanā. Valsts vadītājs ieceļ Augstākās tiesas priekšsēdētāju (pēc Tieslietu padomes priekšlikuma), kā arī izvirza trīs Tieslietu padomes - ietekmīgas tiesu pašpārvaldes struktūras - locekļus. Prezidents arī izvēlas un ieceļ Satversmes tiesas tiesnešus, pamatojoties uz parlamenta priekšlikumu.

Pašlaik Konstitucionālajā tiesā ir viena vakanta tiesneša vieta. Sagaidāms, ka tuvākajās nedēļās parlaments izvēlēsies divus kandidātus šim amatam, no kuriem valsts vadītājs iecels jaunu konstitucionālo tiesnesi uz 12 gadu termiņu. Šo procesu pavada politiski aprēķini, un paredzams, ka jauno tiesnesi izvēlēsies Peters Pellegrīni. Lai gan tas ir svarīgs amats, Slovākijas Konstitucionālajā tiesā kopumā ir 13 tiesneši, tāpēc vienam jaunam loceklim nebūs izšķirošas lomas.

Konstitucionālā tiesa nesen pierādīja sevi kā nozīmīgu kontroles un līdzsvara sistēmas elementu, apturot pretrunīgi vērtētos kriminālkodeksa grozījumus, kurus kritizēja Eiropas Savienība un Eiropas Prokuratūra.

Fico valdības lēmums, izmantojot paātrinātu likumdošanas procedūru, likvidēt specializēto prokuratūru un samazināt kriminālsodus par smagiem noziegumiem, tostarp korupciju un noziegumiem pret vidi, izpelnījās kritiku.

Bijusī tieslietu ministre Marija Kolikova parlamenta sēdē šausminājās par šīm izmaiņām: "Skaidrs, ka šo tiesisko regulējumu ir izstrādājuši apsūdzēto personu advokāti. (..) Tas ir izdevīgi apsūdzētajiem, personām, kas apsūdzētas noziedzīgās darbībās. Tas ir izdevīgi noziedzīgu darbību veicējiem. Un tas ir apkaunojoši, ministra kungs," viņa sacīja debašu laikā parlamentā.

Šajā kontekstā prezidenta pils kontrolēšana ir nozīmīga Roberta Fico mērķu sasniegšanai. Tieši prezidente Zuzana Čaputova iesniedza Konstitucionālajai tiesai priekšlikumu apturēt kriminālkodeksa grozījumu darbību. Valsts vadītājs var arī piešķirt amnestiju notiesātajām personām, kas ir sensitīva joma "Smer". Kopumā trīs gadu laikā, kad pie varas atradās iepriekšējā valdība, tiesas par korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu notiesāja vairāk nekā 40 ietekmīgas personas no "Smer" valdīšanas laikiem. Lielākā daļa no viņiem bija policijas amatpersonas, augsti nodokļu administrācijas, slepeno dienestu pārstāvji un uzņēmēji, kuriem bija ciešas saiknes ar politisko sfēru.

Pirmsvēlēšanu kampaņas laikā Peteram Pellegrīni tika jautāts, vai viņš, būdams prezidents, apžēlotu šos cilvēkus. "Es nepiešķiršu amnestiju nevienam, kas notiesāts par ekonomiskiem vai vardarbīgiem noziegumiem," viņš paziņoja.

Tiesneši, mediji, NVO

Prezidenta vēlēšanu iznākums pamudināja Fico verbāli uzbrukt diviem neatkarīgiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri bija izdevuši spriedumus lietās, kas bija politiski sensitīvas "Smer". Premjerministrs aicināja viņus saukt pie disciplinārās atbildības, lai gan viņam nav pilnvaru to darīt.

"Publiski uzbrukumi tiesnešiem par viņu lēmumu pieņemšanu ir nepieņemami un ārkārtīgi bīstami," paziņoja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Jans Šikuta.

Valdošā koalīcija, kurā ietilpst "Smer", "Hlas" un SNS, cenšas kontrolēt arī neatkarīgos medijus Slovākijā. Kultūras ministrija jau ir iesniegusi tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz Slovākijas sabiedrisko raidorganizāciju RTVS ar mērķi "stiprināt sabiedrisko pakalpojumu raksturu un sniegtās informācijas plurālismu".

Tomēr Eiropas Raidorganizāciju apvienība (ERA) ir ļoti nobažījusies, ka šīs izmaiņas apdraud RTVS redakcionālo neatkarību. "Izskatās, ka tas ir vāji maskēts mēģinājums pārvērst Slovākijas sabiedrisko raidorganizāciju par valsts kontrolētu mediju. Tas būtu bīstams kritiens atpakaļ demokrātijai un vārda brīvībai," sacīja ERA ģenerāldirektors Noels Kurans.

Nacionālistu valdības koalīcija paziņoja arī par izmaiņām nevalstisko organizāciju (NVO) darbībā. Jaunajā likumā NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu vairāk nekā 5000 eiro apmērā gadā, tiks apzīmētas kā "organizācijas ar ārvalstu atbalstu". Oficiālais mērķis ir "palielināt NVO finansējuma caurspīdīgumu".

Slovākijas Nevalstisko bezpeļņas organizāciju palāta aicināja valdību noraidīt šo priekšlikumu, norādot, ka tas ir "diskriminējošs un pārkāpj gan Slovākijas, gan Eiropas tiesību aktus".

Ukrainai tiek rādītas divas sejas

Eiropas Savienība un dalībvalstis ar bažām seko līdzi notikumu attīstībai Slovākijā, bet visvairāk tās interesē, kā jaunā Roberta Fico valdība izturēsies pret Ukrainu. Pašreizējie soļi un paziņojumi liecina, ka Slovākijas attiecības ar austrumu kaimiņu būs ļoti pragmatiskas un divkosīgas.

Roberts Fico neslēpj, ka viņš ir pragmatisks politiķis, un ar to lepojas. Intervijā televīzijai TA3 2024.gada janvārī viņš atzina, ka Briselē viņu dēvē par "racionālo bastardu", un piebilda, ka viņam nav iebildumu. "Es skatos uz lietām vairāk racionāli nekā politiski. Es esmu racionāls bastards, un ES vajag vairāk šādu cilvēku," sacīja Fico.

Viņš pielāgo savu Ukrainas politiku atbilstoši pašreizējiem apstākļiem un auditorijai. Neilgi pēc kara sākuma 2022.gada februārī Slovākijas sabiedriskā doma ievērojami nosliecās Kijivas virzienā. Roberts Fico kā opozīcijas deputāts reaģēja atbilstoši un atbalstīja Slovākijas parlamenta deklarāciju par Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu, nosodot "Krievijas Federācijas neizprovocēto, nepamatoto un neatļauto militāro agresiju pret Ukrainu".

Tagad situācija ir mainījusies, un saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem 60% Slovākijas iedzīvotāju nepiekrīt militārajai palīdzībai Ukrainai. Fico valdība tiešām ir apturējusi oficiālās valsts ieroču piegādes Ukrainai un vietējiem vēlētājiem piedāvā radikālu, prokrievisku naratīvu, ko viņa elektorāts novērtē. "Karš sākās 2014.gadā. Mēs varam sniegt pierādījumus par ukraiņu fašistu uzbrukumiem krievu tautības civiliedzīvotājiem," parlamenta komitejas sēdē sacīja Roberts Fico.

Tomēr starptautiskajā arēnā Fico rāda citu, samierinošu, seju. 2024.gada februārī viņš Eiropas samitā Briselē atbalstīja 50 miljardu eiro finansiālās palīdzības paketi Ukrainai un 2024.gada aprīlī viņš piedalījās kopīgā Slovākijas un Ukrainas valdību sanāksmē Mihalovcē, Slovākijas austrumos.

"Krievijas militārā spēka lietošana Ukrainā bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums," preses konferencē, stāvot līdzās Ukrainas premjerministram Denisam Šmihaļam, sacīja Fico.

Abu valstu premjerministri vienojās par vairākiem praktiskiem divpusējiem projektiem - dzelzceļa savienojumu starp Kijivu un Košici un elektrotīklu savienojumu uzlabošanu, lai Slovākija varētu labāk piegādāt elektroenerģiju Ukrainai.

Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs runā par "jaunu laikmetu Ukrainas un Slovākijas divpusējā sadarbībā". Tomēr tikai pirms mēneša Blanārs Turcijā ar tādu pašu entuziasmu tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, īstenojot jaunās Slovākijas valdības "līdzsvaroto ārpolitiku".

Tādējādi Slovākijas ārpolitika ir atteikusies no skaidra vērtību enkura un cenšas oportūnistiski uzturēt draudzīgas attiecības ar visiem. "Valdība vadīsies pēc moto "Slovākija pirmajā vietā", kas nozīmē, ka ārpolitikā būsim solidāri, atbildīgi un prognozējami attiecībā pret Slovākijas Republikas nacionālajām interesēm," teikts Fico valdības programmā.

Tomēr valdība nav saprotami paskaidrojusi, kādēļ retoriska atkāpšanās no Rietumu sabiedrotajiem un prokrieviska naratīva pieņemšana attiecībā uz Ukrainu būtu Slovākijas nacionālajās interesēs. Nav objektīvu datu, kas to izskaidrotu, jo Slovākija ir maza, ģeopolitiski neaizsargāta un lielā mērā uz eksportu orientēta valsts, kas ir ekonomiski atkarīga no brīvās tirdzniecības ES.

Višegrādas sadarbība

Slovākijas nostāja pret Ukrainu un Eiropas Savienību aizvien vairāk pārklājas ar Ungārijas nostāju, kas ir ilgstošā konfliktā ar Eiropas Komisiju un veido ciešas saites ar Maskavu un Pekinu.

Pēc prezidenta vēlēšanām Slovākija politiski vēl vairāk pietuvosies Ungārijas autoritārajam režīmam, ko vada premjerministrs Viktors Orbāns, kurš prezidenta vēlēšanu kampaņā atklāti atbalstīja Peteru Pellegrīni.

Nav gaidāma arī attiecību uzlabošanās ar Čehijas Republiku, kas tradicionāli ir Slovākijas Republikas tuvākā partnere. "Prezidents ietekmē valsts ārējo tēlu. Pellegrīni kā prezidents sarežģītu Čehijas un Slovākijas attiecības. Lai gan mums joprojām ir daudz kopīga, sadarbība būtu sarežģītāka," vēlēšanu naktī pirms rezultātu paziņošanas telekanālam "CNN Prima News" sacīja Čehijas deputāts Marcels Kolaja, kurš pārstāv Čehijas Pirātu partiju.

Tāpēc sadarbība Višegrādas grupas ietvaros vairāk aprobežosies ar praktiskiem pārrobežu projektiem un politiskās attiecības vairāk transformēsies Čehijas-Polijas un Slovākijas-Ungārijas sfērās.

Roberta Fico pavērsiens

Roberts Fico nesen ir piedzīvojis ievērojamu pavērsienu. Ja viņa iepriekšējās valdības vienmēr vadījās pēc ārpolitikas tēzes, ka "pasaulei ir četri galvenie virzieni", tad iepriekš premjerministrs Roberts Fico sevi prezentēja kā proeiropeiski noskaņotu politiķi, kas ieveda Slovākiju eirozonā un Šengenas zonā.

"Slovākijai nav citas alternatīvas, kā būt daļai no "ES kodola"," viņš sacīja savā runā 2017.gadā, skaidri definējot Slovākijas vietu "arvien ciešākā savienībā". Vēlāk togad Fico vēlreiz apliecināja savu proeiropeisko nostāju, sakot: "Manas politikas pamats ir atrasties tuvu (ES) kodolam, tuvu Francijai, Vācijai."

Nosliekšanās no Eiropas Savienības uz Krieviju sāka dominēt Fico nostājā pēc 2020.gada, kad viņš zaudēja parlamenta vēlēšanās un jaunā politiskā realitāte tieši apdraudēja viņa personīgo drošību.

Kā trīskārtējam premjerministram, kurš pieradis pie varas un pie tā, ka viņu dēvē par "bosu", viņam bija grūti pieņemt faktu, ka 2022.gadā policija uzdrošinājās viņu apsūdzēt noziedzīga grupējuma dibināšanā, un viņa tuvākais politiskais līdzgaitnieks un bijušais iekšlietu ministrs Roberts Kaliņāks pat pavadīja trīs nedēļas apcietinājumā. Ģenerālprokuratūra vēlāk atcēla Fico izvirzītās apsūdzības, bet nebija nekādu garantiju, ka viņam nākotnē netiks izvirzītas jaunas.

Pēc 2023.gada parlamenta vēlēšanām Roberta Fico jaunie radikālie uzskati izpaudās pilnībā, kas deva viņam jaunus pret sistēmu noskaņotus vēlētājus un panākumus vēlēšanās. Partijas "Smer" elektorāts atbalsta "valdīšanu ar stingru roku" un prokrievisku ārpolitiku. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju, ko 2022.gadā veica domnīca "Globsec" un aģentūra "Focus", līdz pat 36% "Smer" vēlētāju vēlas Krievijas uzvaru karā Ukrainā.

Roberts Fico ir apņēmības pilns saglabāt varu un attiecīgi pielāgo savu iekšpolitiku un ārpolitiku. "Mēs neuzvarējām vēlēšanās, lai turpinātu to pašu politiku, ko iepriekš. Mēs īstenosim Slovākijas ārpolitiku. Tā nebūs Briseles, Vašingtonas vai Maskavas politika," parlamenta komitejas sēdē sacīja Fico.