Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

VIDEO Durbes jūras ērgļu ligzdā ierodas krauklis un nozog abas olas (5)

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no video/LDF

Sestdien, 27. aprīlī, pēcpusdienā konstatēts, ka Durbes jūras ērgļu ligzdā "ciemojies" kāds krauklis, kurš aiznesis abas olas, ziņo sociālā tīkla "Facebook" grupas "Jūras ērgļi Durbē" lietotāja Amanda.

Krauklis ieradās svešajā ligzdā sestdien plkst. 15.50. 

Video redzams, kā krauklis ierodas skatītāju iemīļotajā Durbes jūras ērgļu ligzdā, kur atrodas divas olas. Jūras ērgļu mātīte Milda tobrīd ligzdā neatradās.

Krauklis laiku ligzdā netērēja. Tas ar knābi satvēra vienu no neizperētajām olām un aizlidoja prom.

Video: Krauklis nozog vienu Durbes jūras ērgļu olu

Ar to viss vēl nebeidzās.

Pēc dažām minūtēm krauklis atgriezās un paņēma arī otru jūras ērgļu neizperēto olu.

Video: Krauklis pēc mirkļa nozog arī otru olu

Portāls "Apollo.lv" jau ziņojis, ka 13. aprīļa rītā tika konstatēts, ka jūras ērgļu tēviņš Hugo neieradās pie savas Mildas un kopš tās reizes vairs nebija manīts.

Ornitologs un ērgļu eksperts Jānis Ķuze intervijā portālam "Apollo.lv" par Hugo skarbo likteni stāstīja aprīļa vidū: "Varam izteikt minējumu, ka Hugo gājis bojā vai nav lidotājs. Tiešu iemeslu gan nezinām. Putni var iet bojā visdažādākajos veidos, tā ka nevaram precīzi zināt, kas tieši varētu būt noticis ar Hugo."

Milda tobrīd palika viena perēt divas olas, taču bez Hugo klātbūtnes nespēja parūpēties par olām un nesen aizlidoja citās ērgļu darīšanās, atstājot ligzdu nepieskatītu. 

Vienlaikus, kamēr Milda vēl viena perēja olas, tikmēr vairākas dienas ap viņas ligzdu lidoja kāds svešs jūras ērglis

Kā liecina informācija Latvijas Dabas fonda mājaslapā, šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē.

2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā.

Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē – laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko sākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti. Šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

Tiešraide: Jūras ērgļi Durbē

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu