Mežus stāda gan ar rokām, gan mašīnām

“Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās teritorijās stāda tikai Latvijā iegūta sēklu materiāla stādus, kas izaudzēti 9 LVM kokaudzētavās: Strenču, Valmieras, Smiltenes, Podiņu, Kalsnavas, Mežvidu, Pļaviņu, Mazsilu un Popes. Šogad tie būs aptuveni 29 miljoni dažādu koku stādu: priedes kailsakņi, egles, bērza un melnalkšņa kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu, priedes un egles ietvarstādi. Pavasarī tiks sastādīta lielākā daļa – aptuveni 26,5-27 miljoni stādu. Atlikušo sastādīs rudenī.

“Vietējo stādu izmantošanai ir daudzi ieguvumi, pirmkārt, nodrošinām darbu mūsu pašu cilvēkiem, otrkārt – šie stādi ir ļoti augstas kvalitātes – īpaši selekcionēti, augstvērtīgi un spēcīgi," 

atzīst Kažemaks. Gan ietvarstādi, gan arī kailsakņu, ar uzlaboto sakņu sistēmu. Varam droši apgalvot, ka reti kur Eiropā ir tik labi koku stādi kā pie mums. Pārsvarā kokaudzētavas izmanto Latvijā ievāktas koku sēklas no sēklu plantācijām, no mežu audzēm. Tas ir vietējās izcelsmes ģenētiskais materiāls.”

Meža sēšana, ko izmanto arī Latvijā, ir meža atjaunošanas metode, kas sekmīgi lietojama nabadzīgos augšanas apstākļos, kur jaunos sējeņus neapdraud konkurējošie lakstaugi.

Vēl viena metode, kā panākt kvalitatīva meža izveidošanos, ir stādījumu papildināšana, kad atjaunotās, ieaudzētās vai dabiski apmežotās platības papildina ar atjaunojamo (pieļaujamo) koku sugu stādiem platībā, kur atjaunošanās nav notikusi atbilstošā apjomā un kvalitātē.

Stādīšana un dabīgā atjaunošanās

“Vienkāršoti runājot: priedi mēs stādām, kur ir mazauglīgas augsnes, piemēram, kur līdzīgi kā piejūras kāpās īsti nekas cits neaug,” stāsta speciālists. “Eglei ir nepieciešama auglīgāka augsne, bet nepatiks lieks mitrums, ko savukārt priede pacietīs. Auglīga zeme būs piemērota arī bērzam – tas labi augs sausā un vidēji mitrā vietā. Savukārt melnalkšņus var stādīt arī slapjākās platībās, pat tādās, kur virs saknēm ir 10 cm ūdens. Melnalksnis augs, tikai ir svarīgi, lai ūdens nebūtu stāvošs, bet gan kustīgs un piesātināts ar skābekli.”

Lai saprastu, ko un kādās vietās stādīt, mežkopji vispirms novērtē augus, jo tie ir kā indikatori, kas ļoti labi raksturo vidi. Platlapju augi labāk augs, kur lielāks mitrums, savukārt graudzāles – kur sausāks. Pēc tā var novērtēt, kādu mežu var un vajag audzēt.

“Galvenais ieguvums, kādēļ ir labi izvēlēties selekcionētus stādus meža atjaunošanai, ir tas, ka koki augs ātrāk, būs izturīgāki pret dažādiem faktoriem: slimības, vējš, snieglauzes, un, kad audze būs pieaugusi, sniegs lielāku koksnes ražu,”

Kažemaks uzsver.

Vai mežu stādīt nocirstajā vietā vai atstāt, lai atjaunojas dabiski, to vērtē mežkopis. Mežā ir vietas, kur pēc koku nociršanas ilgi aug tikai zāle – tādā vietā mežs dabīgi sāks atjaunoties tikai pēc 10-15 gadiem. Protams, koki agrāk vai vēlāk izaugs, bet Latvijā ar likumu ir noteikts meža atjaunošanas termiņš, kas sausajos mežu tipos ir 5 gadi, bet purvainajos – 10, kad izcirtuma vietā jābūt atjaunotam mežam. “Ja mēs redzam risku, ka, piemēram, šajā vietā bērzi paši nesasēsies, tad pieņemam lēmumu stādīt,” stāsta speciālists.

Mašinizētā stādīšana

Latvijā mežu darbos ir arvien vairāk jūtams darbaspēka trūkums.

Vidēji meža stādītājiem ir iespējams nopelnīt aptuveni 120 eiro dienā pēc nodokļu nomaksas, ja darbinieks spēj apstādīt līdz 0,7 ha.

Pamatā LVM meža stādīšanā pakalpojumu sniedz vietējie lauku iedzīvotāji.

“Mašinizētā meža stādīšana ir viens no risinājumiem, kā varam darbu paveikt ar ierobežotiem cilvēku resursiem,” bilst Kažemaks. ”Stādot mašinizēti, iespējams izdarīt vienlaicīgi divus darbus: sagatavot augsni un iestādīt kociņu. Papildus, izslēdzot kļūdas, ko var pieļaut cilvēki, nodrošinām kvalitatīvu rezultātu. Cilvēki mēdz kļūdīties, piemēram, netiek ievērots stādīšanas dziļums, vai nav piemīts stādiņš pēc iestādīšanas, vai kailsakņu stāda gadījumā saknes tiek par daudz vai par maz apcirstas. Kad stāda mašīna, tad visi stādi tiek iestādīti vienādā dziļumā, kā automātiski noregulēts.”

Stādāmā mašīna ir ekskavators, kas aprīkots ar speciālu stādāmo galvu. Tiesa gan, mašīna nevar visur aizstāt cilvēku, bet tikai tur, kur tas ir piemēroti.

Stādīšanas ātruma ziņā – mašīna iestāda aptuveni tādu pašu apjomu kā cilvēks, proti, 8-10 stundās līdz 1 ha, bet, izmantojot mašīnu, ir pāris priekšrocības.

Šobrīd LVM mašinizēti stāda mežu slapjākās platības, kur cita tehnika varētu grimt, jo ekskavatoram ir krietni labāka pārgājamība. “Mēs arī skatāmies platības, kur augsne jāsagatavo pacilās,” mašinizētās stādīšanas priekšrocības uzskaita speciālists. “Ekskavators, mašinizēti stādot, šīs pacilas arī izveido, un uz tās, paceļot nedaudz virs zemes virskārtas, stādiņu iestāda.”

Šobrīd LVM meklē piemērotu mašīnu, lai mašinizēto stādīšanu varētu veikt arī tur, kur ir sausas mineralizētas augsnes, kam ir laba nestspēja, kā arī vietās, kur nav nepieciešamas veidot pacilas, bet gan pietiek ar augsnes sagatavošanu ar disku arklu un stādīšanu vagā. Piemēram, stādot priedes. “Šajā pavasarī plānojam Latvijas apstākļos izmēģināt Zviedrijā būvēto meža mašinizētās stādīšanas mašīnu PlantMax,” informē Kažemaks.

“Kopumā šogad meža atjaunošanas sezonu esam uzsākuši agrāk nekā parasti un līdz šim laikapstākļi ir bijuši ļoti piemēroti. Nav bijis ilgstošs karstums un sausums vai spēcīgas salnas. Cerēsim, ka tā arī turpināsies līdz pavasara meža atjaunošanas sezonas beigām”

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".