Igaunijā pēc testa secināts, ka tuvākajos gados valstī nebūs vidējā ātruma fotoradaru. Kāpēc? (3)

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka pērn rudenī Igaunijas Transporta pārvalde veica testu, kurā tika mērīts transportlīdzekļu ātrums ceļa posma sākumā un beigās, lai aprēķinātu vidējo ātrumu, pamatojoties uz laiku, kas nepieciešams, lai nobrauktu no viena gala līdz otram.

"Tas kalpoja diviem mērķiem. Pirmkārt, lai pārbaudītu, vai pārmērīgi liels vidējais ātrums ir problēma uz Igaunijas ceļiem. Otrkārt, vai cilvēki ieklausītos, ja mēs viņiem teiktu, ka mēra vidējo ātrumu, un aicinātu ievērot likumu," 

sacīja pārvaldes direktors Prits Sauks.

40% no aptuveni 120 000 pārbaudīto autovadītāju pārsniedza atļauto vidējo ātrumu, bet lielākajai daļai autovadītāju šis ātrums bija neliels. Aptuveni 6000 jeb 5%  no pārbaudītajiem autovadītājiem vidējo atļauto ātrumu pārsniedza vismaz par 7 km/h.

Lai gan vidējā ātruma fotoradari varētu būt labs risinājums Igaunijai, pastāv dažas problēmas.

"Mūsu pašreizējie fotoradari, kurus izmantojām testam, nav piemēroti ne tehniski, ne sistēmas uzstādīšanas ziņā. Otrs būtisks šķērslis ir likumdošanas puse, kas nozīmē, ka vidējo ātrumu Igaunijā tuvāko divu vai trīs gadu laikā mērīt nevarēs," medijam ERR sacīja Igaunijas Klimata ministrijas sekretāra vietnieks Sanders Salmu.

"Galvenais jautājums ir personas datu aizsardzība. Ja pašreizējā sistēma fotografē tikai tos, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, tad jaunajai sistēmai būtu jānofotografē visi transportlīdzekļi, un tas ir nopietns personas datu pārkāpums. Vispirms tas ir jārisina," turpina Salmu.

Igaunijas Transporta pārvaldes vadītājs atzina, ka vidējā ātruma mērīšanas sistēma var izraisīt to, ka ceļa posmos, kur darbojas šādas kameras, veidotos garas transportlīdzekļu kolonnas, bet pēc kontroles posma noslēguma autovadītāji sāktu veikt riskantus apdzīšanas manevrus.

"Protams, ja uz Tallinas-Tartu šosejas ir tikai viens vai divi šādi posmi, tad šis risks var būt nedaudz lielāks. Taču to var ierobežot, aptverot lielāku teritoriju [ar vidējā ātruma slazdiem]," saka Sauks.

Igaunijas loģistikas uzņēmuma DSC izpilddirektors Alvars Toruke par vidējā ātruma fotoradariem norāda: "Mēs visi vēlamies, lai satiksme laiku pa laikam būtu mazliet mierīgāka. No otras puses, kā privātpersona jūs to uztverat kā vēl vienu posmu uzraudzības ķēdē."

Jau ziņots, ka Latvijā kopš 2023. gada augusta darbojas vidējā ātruma kontroles radari.