Savukārt, trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.
Sākot ar šo mācību gadu, Latvija ir ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, kur tiek piedāvāta iespēja apgūt valodu, pirms uzsāk regulārās mācības.
Lai nodrošinātu sekmīgu Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos Latvijas skolu vidē, IZM īsteno ciešu sadarbību ar citām, Ukrainas bēgļu integrācijā iesaistītām institūcijām un organizācijām – Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Diskusijas laikā ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji uzsvēra mācības klātienē kā būtisku priekšnosacījumu bērna labbūtībai un psihoemocionālajam stāvoklim un atzinīgi novērtēja IZM piedāvātos risinājumus Ukrainas bēgļu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā, uzsverot daudzveidīgos risinājumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk bērni iekļautos gan skolas vidē, apgūtu latviešu valodu, kas palīdzēs arī sekmīgai izglītības programmas apguvei.
Pašlaik, respektējot Ukrainas pusi, Latvijā nodrošināta liberāla pieeja, ļaujot izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – klātieni vai attālinātās mācības Daudzi Ukrainas bērni izvēlās tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
Saskaņā ar PMLP datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un provizoriski šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā. Svarīgi ir apzināt, vai izglītojamie apmeklē skolu, un gūt pārliecību, ka viņi ir iesaistīti izglītības procesā un mācību satura apguvē.