Dziedātāja Ieva Akuratere sarunā ar izdevumu "Ievas Stāsti" atklāti runāja par attiecību tēmu. Viņa neslēpa, ka attiecībās piedzīvojusi arī fizisku vardarbību.
"Jā, sāpes vēl gruzd manī." Akuratere atklāj, ka attiecībās piedzīvojusi fizisku vardarbību
"Diemžēl daži manas dzīves vīrieši pret mani ir izturējušies tik nelietīgi, ka viņus cietumā par to varētu likt. Esmu cietusi arī fiziski.
Jā, mani var pieskaitīt pie tām sievietēm, kas ģimenē piedzīvojušas fizisku vardarbību. Nevaru par to stāstīt, jo negribu, lai šo vīriešu bērni, tagadējās ģimenes krīt izmisumā.
Es varu tikai lūgt Dievu, lai dod man spēku piedot. Rakstniece Nora Ikstena piedāvāja uzrakstīt par mani grāmatu. Biju laimīga, taču atteicos, jo sapratu, ka mana radošā darbība ir aprakstīta un vairāk būtu jāstāsta par personisko dzīvi, jāatgriežas šausmīgajās atmiņās, jānodara pāri to vīriešu bērniem. Tikai ne to! Kāpēc vairot sāpes? Labāk lai vairojas prieks – teikts Kārļa Skalbes pasakā "Kaķīša dzirnavas".
Man vienmēr patikuši sliktie puiši – traki, kaislīgi, nepareizi. Tas šķita romantiski.
Un par to arī dabūju. Ļaunums ir iracionāls, tāpēc es necenšos izskaidrot šīs attiecības, domāt par atkarībām, līdzatkarībām. Nekontaktējos ar šiem vīriešiem, laižos prom, kad viņus redzu, vai lūdzu saviem draugiem, lai nostājas man priekšā un viņi netiek man klāt. Jā, sāpes vēl gruzd manī un, atšķirībā no citām, grūti atlaist.
Bet pamazām tieku uz priekšu, ceru, ka drīz viss būs sadzijis. Kļuva vieglāk, kad sapratu – tas cilvēks, kurš man visvairāk darījis pāri, patiesībā nekad nav mani mīlējis. Viņš vienkārši spekulēja ar jūtām, radīja to ilūziju.
Viss dzīvē ir jāizsēro, arī zudušas attiecības. Taču skumjām ir jābūt organiskām, speciāli skumdināties nevajag.
Sievietei pēc izjukušām attiecībām ļoti sāp, jo viņa vīrietim atdevusi savu sirdi. Viņa viņu joprojām mīl, viņai sāp, jo daļa sirds ir pie viņa. Kad viņa to ir dabūjusi atpakaļ, iestājas miers. Un tad viņa sev pārmet – kāpēc es tik ilgi šīs attiecības vilku un pie pirmajiem pārinodarījumiem nebēgu prom?
Esmu ļoti cietusi attiecībās, tāpēc uzskatu, ka esmu tikai vienreiz precējusies – ar Sergeju. Mūsu ģimenē ir dēls, un es esmu atraitne. Ar to viss ir izsmelts. Manā vecumā ligzdošanas tēma vairs nav aktuāla, taču es nenoliedzu, ka brīnums var notikt. No otras puses – esmu tā aplauzusies, ka negribu jaunas attiecības. To laiku, ko veltīju neveiksmīgām attiecībām, nedabūšu atpakaļ. Labāk uzrakstīt skaistu dzejoli."
Sergejs Akuraters bija Akurateres vīrs un dēla Matīsa tēvs. Viņa uzskata, ka Sergejs ir vienīgais vīrietis, kurš viņu patiesi ir mīlējis. Sergejs savulaik cīnījās ar plaušu vēzi un nu jau ir aizgājis aizsaulē.
Pilnu interviju ar Akurateri lasiet izdevuma "Ievas Stāsti" jaunākajā numurā!