VIDEO ⟩ Tā dēvēto Krievijas spiegu lietu tiesnese nav ziņojusi, ka viņas tēvs un vectēvs ir dienējuši PSRS militārajā dienestā (23)

Pērn decembrī Rīgas pilsētas tiesa no apcietinājuma izlaida tā saukto "Baltijas antifašistu" aktīvistu Sergeju Sidorovu.

Valsts drošības dienests uzskata, ka viņš mērķtiecīgi vācis datus nodošanai Krievijas specdienestiem. Arī par Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku personālu un tehniku, kopā vismaz 23 spiegošanas epizodes.

Informācijas ieguvi vīrietim atvieglojis taksometra vadītāja darbs, kas ļāva netraucēti uzturēties stratēģiski nozīmīgu objektu tuvumā.

Taksista dzīvesvietā atrasti vairāki datu nesēji, Krievijas un PSRS karogi. Viņš notikušo sauc par pārpratumu, arī PSRS simboli vienkārši glabājušies neizpakoti mājās.  

Lēmumu Sidorovu izlaist no apcietinājuma pieņēma tiesnese Anastasija Pasjuga. Viņa ņēmusi vērā, ka Sidorovs iepriekš nav tiesāts un pret viņu nav citu kriminālprocesu.

Procesa virzītājs pēc viņas teiktā, nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, ka, Sidorovs, atrodoties brīvībā, varētu veikt jaunus noziedzīgus nodarījumus. 

Tiesnese Pasjuga pēc advokāta lūguma no apcietinājuma pret 5000 eiro lielu drošības naudu pērn vasarā atbrīvoja arī citu antifašistu Aleksandru Žgunu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Žguns darbojas biedrībā "Rodina", kas savulaik Rīgā 9.maijā vēlējās organizēt pasākumu "Krievu maršs", kā arī biedrībā "Pribaltijskij kazačij krug", kas tikusi saistīta ar paramilitāro organizāciju "Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienība". 

Drošības nauda, pēc tiesneses sacītā, nodrošināšot to, ka aizdomās turētais netraucēs pirmstiesas izmeklēšanu un nesazināsies ar citām personām. 

Cita šīs tiesas izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna pret drošības naudu atbrīvoja spiegošanā apsūdzēto Valentīnu Frolovu. Viņš savulaik dienējis speciālo uzdevumu vienībā. Un ilgstoši un sistemātiski pildīja Krievijas GRU uzdevumus. 

Cietumā Frolovs nenonāca, jo tagad esot pazudis. Pēc neoficiālām ziņām, viņš aizbēdzis uz Krieviju. Mūsu valsti paguva atstāt arī FSB labā strādājošais Sergejs Vasiļjevs. Viņam spriedums piespriests klāt neesot, jo tiesnese Sigita Dolniece viņu savulaik izlaida no apcietinājuma. 

Valsts drošības dienesta vadība atturas publiski vērtēt tiesas darbu. Bet neizpratne par tiem izteikta Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam. Viņš tiesnešu darbā kļūdas nav saskatījis. Tiesneši darbojoties atbilstoši Satversmē un starptautiskajos aktos nostiprinātajiem cilvēktiesību standartiem.

Rīgas pilsētas tiesā drošības līdzekļu piemērošanu izskata astoņi tiesneši. Viņus uz trim gadiem nozīmē tiesas priekšsēdētājs. Šos jautājumus skata slēgtās sēdēs.

Izmeklēšanas tiesnešiem nav nepieciešama speciālā atļauja, lai iepazītos ar materiāliem, kas satur valsts noslēpumu. Tiesneši rakstveidā tiek brīdināti par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par tā izpaušanu. 

Pielaides valsts noslēpumam iegūšanai notiek rūpīga pārbaude gan par pašu cilvēku, gan viņu radinieku un draugu loku. Izmeklēšanas tiesnešu gadījumā tā nenotiek. 

Mums zināms, ka tiesneses Anastasijas Pasjugas tēvs un vectēvs dzimuši Krievijā. Un abi dienējuši PSRS militārajos spēkos. 

Kādreizējās PSRS Borisogļebskas kara lidotāju augstākās mācību iestādes mājaslapā atrodama informācija, ka Igors Pasjuga nāk no militāristu ģimenes, PSRS spēkos dienējis no 1978. gada līdz 1990. gadam.

80 gadu vidū strādājis Borisogļebskas kara lidotāju skolā, viņa darbs bijis saistīts ar lidmašīnu nosēdināšanas sistēmām. Minēts, ka viņa pašreizējā dzīvesvieta ir Daugavpils, Latvija, un viņam ir divi dēli un meita.

Tiesneses brālis Vjačeslavs Pasjuga savā "Facebook" profilā norādījis, ka dzīvojis Krievijā, tagad Daugavpilī, Latvijā.

Profilā ievietojis fotogrāfiju, kurā ir uzraksts, ka viņš atceras un ir lepns par Uzvaras dienu, to ieskauj padomju simbols piecstaru zvaigzne un Georga lente. 

Tiesnešu ētikas kodekss paredz, ka tiesnesis atsakās no līdzdalības tiesvedībā, kurā viņš nespēj lemt objektīvi vai par viņu varētu rasties tāds priekšstats.

Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle "Nekā personīga" atrakstīja, ka tiesneši nevar būt atbildīgi par ģimenes locekļu uzskatiem, viņiem nav pienākums informēt par savu radinieku nodarbošanos.

Un Anastasija Pasjuga būs izmeklēšanas tiesnese vēl līdz šā gada septembrim.

Tiesnese Anastasija Pasjuga kameras priekšā nevēlējās runāt, bet komentējusi: "(..) Tam, ka tēvs un vectēvs kādreiz dienēja PSRS militārajā dienestā, nav nekāda sakara ar manu darbu un nevar ietekmēt amata pienākumu izpildi.

Neesmu personiski tieši vai netieši ieinteresēta lietu iznākumā, līdz ar to nesaskatu objektīvo vai subjektīvo kritēriju sevis atstatīšanai.

Nenodarbojos ar informācijas iegūšanu par draugiem un radiem, bet mani vistuvākie cilvēki, tāpat kā es, ir pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā."

Augstākās tiesas priekšsēdētājs neiebilst pret izmaiņām, paredzot nepieciešamību izmeklēšanas tiesnešiem saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ja tiem jāiesaistās spiegošanas vai citu ar valsts drošību saistītu noziegumu izmeklēšanā.

Pārbaudes pielaides saņemšanai tad īstenotu Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins "Nekā personīga" teica, ka ar šādiem grozījumiem vēl nesteigsies, bet rūpīgi izvērtēs, vai tas nepārkāpj tiesu neatkarību.

Pēc nedēļas notiks Valsts drošības dienesta un Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu darba seminārs. To vadīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Mums zināms, ka pēc Nacionālās drošības padomē skatītajiem šaubas radījušajiem lēmumiem vienā gadījumā tieslietu ministre pret tiesnesi ierosinājusi disciplinārlietu.

Tiesneša vārds netiek izpausts.